Kapu svētki
Pēc lasītāju lūguma - daži teikumi par "Kapu svētkiem". Man ļoti patika. Pēc izrādes sazvanīju māti, kura teica, ka viņai palicis iespaids: kopējā noskaņa kritiķu slejās bijusi negatīva un bāzēta uz "cik-tad-var-hermani". Man - tieši otrādi - skatoties izrādi un zinot, ka izziņots oficiāls stāstāmgabalu iestudēšanas nobeigums, uik pa laikam uznāca žēlums un skepse par to, vai mani vispār vēl "normāls" teātris interesē, jo tieši "Zilā kalna Marta", "Ziedonis", "Stāsti", "Mīlestība" utml pēdējos gados izlutinājuši mani ar trāpīgiem strāvas sitieniem pa sirsniņu un zudušās paradīzes refleksiem tajā. Ja nu varam pavilkt stāstāmgabalu ērai svītru, tad mans tops ir:
1. Latviešu mīlestība
2. Ziedonis un visums
3. Vectēvs
4. Zilākalna Marta
5. Latviešu stāsti
6. Kapusvētki
7. Melnais piens
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: