Piezīmes uz RL malām: Kaņepju jautājums
Šodien pastkastē RL. Jurģis ir tā sacepies ar to legalizācijas jautājumu (kāds ir politiskais motīvs šādai adžendai, tā arī neesmu atkodis, bet tādam jābūt, jo Jurģis neko nedara tāpat vien), ka jaunākajā RL Kaktiņš viņam ir izvērsti nokomentējis, ko Kaktiņprāt nozīmē tas, ka 13% Latvijas iedzīvotāju ir par zāles legalizāciju.

Tur ir salīdzinājums ar ES vidējo rādītāju un vēl tiri-piri, ko vēlākais rīt jūs paši izlasīsiet, jo Cibā tak visi lasa RL.

Toties sociologa kunga naratīvā nav nemaz ierādīta vieta mēģinājumam paskatīties uz legalizācijas piekritēju un lietotāju attiecību sabiedrībā. Jo, piemēram, es kategoriski un sirds atbildētu, ka esmu pret legalizāciju, lai gan pilnīgi droši esmu pieskaitāms lietotājiem (nu vismaz man tā šķiet pašam, lai gan daudzi, saprotams, pavīpsnātu par cilvēku, kas mēdz uzpīpēt ne biežāk kā 2-3 reizes gadā).

Un mana motivācija ir absolūti dzelžaina. Šo valsti apdzīvo tik debīla nācija, ka legāla kaņepe var radīt tikai un vienīgi deviantas sekas. Šie bračiņi, uzvilkuši kāsi, nesēdēs apgarotu ģīmi kofīšopā, pļāpādami par transcedenci. Šeit kaņepe sakāpinās jau tā iekšienē verdošo tieksmi pēc 8-grādīgā rubenīša un 90% tripi beigsies ar to, ka kādam nevainīgam līdzpilsonim sados pa seju, atņems mobilo vai sadauzīs kustamo un nekustamo mantu.

Tāpēc es labāk izvēlos riskēt nodarboties ar kaut ko, par ko mani var ielikt cietumā, un uzmanīgi skatos, lai mani nepieķer, nekā ar bezatbildīgiem, šķietami liberāliem un simpātiskiem aicinājumiem nostādu zem daudz lielāka riska sabiedrības drošību kopumā.