—-
Uzdūros šim 22 gadus vecajam tekstam un stpri apzinājos, ka dzīves piepildījums man ir būt par pelēko kardinālu, par to, uz kura pleciem pakāpjas tie, kuru darbi ir publiski redzami un vētījami. Drusku, protams, žēl, ka nejutu mēru un pats par daudz publiskajā ielīdu. Par laimi, visticamāk, turpmāk vairs ne.

===========

RL: Kura grāmata tev ir kaut ko iemācījusi?

Ūdris: Mēs par šito jautājumu runājām ar vienu savu draugu, ar kuru mēs dažreiz mīlam gudri parunāt, un mēs nonācām pie slēdziena, ka visvairāk mūs ir ietekmējušas grāmatas no sērijas Pasaules bērni. Tie bija pasaules rakstnieku stāsti, protams, ar tādu politikas nokrāsu, bet — ka ir jābūt labestīgiem, labi jāizturas pret nabagiem, un, aizbraucot uz kaut kādiem štatiem, dažreiz tu runā ar viņiem un ir tāda sajūta, ka nespēj saprasties tikai tāpēc, ka viņi bērnībā nav lasījuši Pasaules bērnus.