---
"Kalpones".

Ženē, kā zināms, gribēja, lai kalpones spēlē aktieri-vīrieši. Pirmizrādē tas neesot noticis, bet ik pa laikam pasaulē to dara. Viktjuks mūsu galā ir zināmākais, bet es, piemēram, esmu redzējis spilgtu Tukuma amatierteātra uzvedumu, kur vienā no lomām – Klēras vai Solānžas, to gan neatceros – bija nesen traģiski aizsaulē aizgājušais Andris Jarāns. Zinot, ka VM ļoti pēta visas iespējamās kultūratsauces, ko sabāzt iestudējumā, tad tīrā bauda skatīties, kā "vīrišķīgotas" Ķuzule un Segliņa, kurām pirmajā cēlienā jāspēlē brutālas lumpenes no sieviešu cietuma kontingenta (kādus tikai viņas nemāk savilkt pretīgus ģīmjus!). Otrajā cēlienā viss paliek daudzslāņaināks, bet caur to nevar vairs noturēt švunku un drusku, piedod, Viestur, viss aiziet uz tādu parasto gadījumu, kad dailītes aktrīzēm liek spēlēt laikmetīgāk – it kā jau aizraujoši, bet saprast, par ko īsti cieta, grūti nolasīt. Bet kopumā jau laba pēcsajūta. Man kā dailītes nīdējam pieņemami. Ja jāmeklē sociālā aktualitāte, es teiktu, ka norezonēja par to, cik briesmīgi lumpeņi apskauž bagātos, un ka šis viss ir par noslāņošanos mūsdienu Latvijā un par to, ka Artusa vēlētāji labprāt arī mūs visus noslepkavotu kleitu dēļ.