Atkal par to Ziedoni
Vakar sanāca parunāt par izrādi ar Ir.lv deputy šefu PR, un viņš diezgan argumentēti apgaismoja mani, ka pēc izrādes secinājis: Hermanis izņirgājies par Ziedoni.

Varbūt esmu dumjš, bet man gan nelikās, ka šis multikontekstuālais uzvedums ir tik viennozīmīgi uztverams. Protams, ka Alvis daudzās vietās ironizēja par patosu un konservatīvu domāšanu, kuru zināmās epizodēs spēlēja ofigenna kariķēts Ziedoņa simbols Znotiņa (+ expanded uz Strodu un Daudziņu) izpildījumā. Vienlaikus vairākumā epizožu galvenajā lomā bija nācija kā tāda gan identa Ziedonim, gan pretrunā ar viņu, un daudzās epizodēs Ziedonis bija viennozīmīgi trauslā un daiļā iemiesotājs, kuru asie zēni šauj nost, nemaz nerunājot par daudzās epizodēs iestrādāto tādu tipiski hermanisku ironisku mīļumu pret savas nācijas kompleksiem, kas jau Zilākalna Martā un citur nāca ārā.