---
Braucu uz darbu pēc četrām brīvdienām. Pa "SWH Rock" smuki skanēja "Muse" dziesma "Victorious". Aizdomājos, ka mīļotā reiz pavadīja vakaru sarunās ar Belamiju. Sāku domāt, ar ko es gribētu pavadīt vakaru sarunās. Ienāca prātā Grebenščikovs. Atcerējos reiz RL publicētu Ivanauskaites sarunu ar BG, kur viņa mēģināja visu laiku iedzelt, ka BG ir virspusējs savā budisma praksē. Nevarēju atcerēties, vai BG sadusmojās vai attrauca jokus. Vispār es gribētu runāties ar tādiem, kam ir humora izjūta. Bet humora izjūta ir tikai tādiem, kas sevi apšauba. Un tāpēc vispār visas RL sarunas - nu tur Rītups ar zinātniekiem, utml - var iedalīt tajās, kurās vismaz vienam dalībniekam nav humora izjūtas, un tādas, kur abiem ir. Otro grupu ir tīksmi lasīt, pirmo - neveikli, kaitinoši. Vienmēr šķiet - come on, kā var tādi gudri cilvēki nesaprast, ka visas teorijas par pasauli un cilvēku ir vienlīdz liels sūds? Kāpēc tieši tavējo nedrīkstētu apšaubīt? Kāpēc tu uzmet lūpu, ja kāds to dara? Un pa to laiku jau griezos kantora autostāvvietā, un sāka skanēt "Ace of Spades", un es nolēmu, ka Lemiju man nemaz negribas par vakara sarunu biedru.