meness_berns (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} meness_berns) rakstīja,@ 2014-05-31 18:19:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
---
"Trubadūrs".
Viss lieliski - jauks Verdi, jauks orķestris, jaukas dziedātāju balsis, jauks Žagars. Līdzīgs viņa "Klīstošajam holandietim", ja kāds atceras. Kā trāpīgi teica viens Cibiņš starpbrīdī pēc otrā cēliena, kad nevarēju ātrumā atrast vārdu šim Žagara rokraksta paveidam, - "atturīgs". Es tomēr esmu caur un caurēm baritona cilvēks. Krievu baritons ļaunā grāfa lomā manā izpratnē bija balss, kas varētu fonā skanēt visu dzīvi priekos un bēdās. Kamēr turku tenors man likās gaudulīgs un manierīgs, bet tā jau nebija viņa vaina, tā ir vienkārši mana attieksme pret tenoriem vispār. Titru operators nezina, ka trešās personas tagadnē jāraksta "lūst", bet rakstīja kā nenoteiksmē "lūzt", kā arī nelika garo ī vienā "īt īties ināt ināties" darbības vārdā. Un brīžam aizmirsa rādīt titrus pavisam. Bet tas nu tā. Vispār esmu pret to pēdējā laika paradumu arī vienkārši labu izrāžu (ne mega izcilu) beigās visiem celties kājās, kamēr aplaudē. Taču es kaut ko saprotu no pieklājības, un ja 95% pārējo pieceļas, tev arī jāpieceļas, tas ir mast-hevs. Nu lūk, a mums beletāžā, kamēr Kirovs Lipmans, piemēram, smuki ar visiem piecēlās, Juris Gulbis ar kundzi sēdēja spītīgi vienīgie kā ķipji.
"Willow Farm" 20 gadu jubilejas uzstāšanās Rīgas 1. rokkafejnīcā.
Pateicoties tam, ka Emīlam nekad nav bijis nekādu pasaules slavas vai tieši otrādi - nekomerciālisma guru statusa sasniegšanas - ambīciju, tā grupa ir kļuvusi par ūnikumu Latvijas rokmūzikā. Kur vēl tu dzirdēsi ~40-gadīgus vīriešus, kuri izklausās kā puikas, kas ieradušies uz 1995.gada jauno grupu konkursa noklausīšanos? Jā, es nevienam neiebildīšu, kurš norādīs, ka tā ir vecmodīga, banāla deviņdesmito gadu ģitārroka mūzika, kas balansē uz šlāgera robežas, bet neviens, neviens cits šajā valstī tā vairs nespēlē, un manā uztverē tas ir tik smeldzīgi un jauki - dabūt pēc 20 gadiem dzīvajā izpildījumā to, kas tev simbolizē jaunību. Un, protams, kaut kas nav kārtībā ar mārketingu, ja WF 20-gades koncertā tiek izpildīts "Termo", kas manā uztverē ir viena no labākajām dziesmām, kas jebkad sacerēta, bet tai līdzi dzied labi ja trīs cilvēki visā zālē.
"Trubadūrs".
Viss lieliski - jauks Verdi, jauks orķestris, jaukas dziedātāju balsis, jauks Žagars. Līdzīgs viņa "Klīstošajam holandietim", ja kāds atceras. Kā trāpīgi teica viens Cibiņš starpbrīdī pēc otrā cēliena, kad nevarēju ātrumā atrast vārdu šim Žagara rokraksta paveidam, - "atturīgs". Es tomēr esmu caur un caurēm baritona cilvēks. Krievu baritons ļaunā grāfa lomā manā izpratnē bija balss, kas varētu fonā skanēt visu dzīvi priekos un bēdās. Kamēr turku tenors man likās gaudulīgs un manierīgs, bet tā jau nebija viņa vaina, tā ir vienkārši mana attieksme pret tenoriem vispār. Titru operators nezina, ka trešās personas tagadnē jāraksta "lūst", bet rakstīja kā nenoteiksmē "lūzt", kā arī nelika garo ī vienā "īt īties ināt ināties" darbības vārdā. Un brīžam aizmirsa rādīt titrus pavisam. Bet tas nu tā. Vispār esmu pret to pēdējā laika paradumu arī vienkārši labu izrāžu (ne mega izcilu) beigās visiem celties kājās, kamēr aplaudē. Taču es kaut ko saprotu no pieklājības, un ja 95% pārējo pieceļas, tev arī jāpieceļas, tas ir mast-hevs. Nu lūk, a mums beletāžā, kamēr Kirovs Lipmans, piemēram, smuki ar visiem piecēlās, Juris Gulbis ar kundzi sēdēja spītīgi vienīgie kā ķipji.
"Willow Farm" 20 gadu jubilejas uzstāšanās Rīgas 1. rokkafejnīcā.
Pateicoties tam, ka Emīlam nekad nav bijis nekādu pasaules slavas vai tieši otrādi - nekomerciālisma guru statusa sasniegšanas - ambīciju, tā grupa ir kļuvusi par ūnikumu Latvijas rokmūzikā. Kur vēl tu dzirdēsi ~40-gadīgus vīriešus, kuri izklausās kā puikas, kas ieradušies uz 1995.gada jauno grupu konkursa noklausīšanos? Jā, es nevienam neiebildīšu, kurš norādīs, ka tā ir vecmodīga, banāla deviņdesmito gadu ģitārroka mūzika, kas balansē uz šlāgera robežas, bet neviens, neviens cits šajā valstī tā vairs nespēlē, un manā uztverē tas ir tik smeldzīgi un jauki - dabūt pēc 20 gadiem dzīvajā izpildījumā to, kas tev simbolizē jaunību. Un, protams, kaut kas nav kārtībā ar mārketingu, ja WF 20-gades koncertā tiek izpildīts "Termo", kas manā uztverē ir viena no labākajām dziesmām, kas jebkad sacerēta, bet tai līdzi dzied labi ja trīs cilvēki visā zālē.
