nepiekrītu par štokovski. viņš kvalitatīvi uzrīkoja "kas labs krievam, vācietim - nāve" razkladu (tbš, ja jau treju tēlu izvēle reiz ir kā anekdotes sākums - sēž uz skatuves trīs aktieri - vācietis, latvietis un krievs). tehniski, kā aktieris, man pat liekas, viņš pat dejoja prīmu starp diviem mūsējiem. + tikai viņa dēļ atcerējos kafkas vēstuli tēvam, kas manā skatījumā ir viens no krutākajiem tēvi-dēli štelles apskates leņķiem. ok, vēl baratinskim, šķiet, bija +/- skaidra attieksme pret savu tēvu, ko viņš bez diršanas arī izklāstīja. gundars stāstīja stāstiņus, aiz kuriem var iztēloties kaut kādu metafiziku, bet tikai ja tu pats uz to esi gatavs un spējīgs, kamēr, piem., kleitiņu aina štokovskom bija vienkārši "arestējoša".