Paradoksālā kārtā es ar drukātajiem šajā sakarā esmu vienā laivā, jo manās interesēs ir, lai visi mazie un nekrietnie tiktu piežmiegti. Es arī, starp citu, no pārspiedējiem ik dienas ciešu. Vakar pat Swedbankas keisu spieda no manis nekaunoties visi, pat pēdiņas atstājot vietā, kur tās 90% nebūtu paši attapušies ielikt.

Tiktāl piekrītu. Bet! (godmanisks)

Tas pārspīlētais patoss par tēmu "palīgā, izvaro, visapkārt pārspiedēji!", kas Spriņģes un Gorbunovas tviteros utml - to gan es uzskatu par šizofrēniju augstākā mērā. Vai arī par agonizējošu drukāto mēģinājumu ķerties pie pēdējās niedras.

Jo normāli (ja nebūtu visādi pārspiedēji sapisuši pamatkonceptus) būtu, ka, ja kāds ir kaut ko lielisku izcēlis, tad visi viņu citē, atsaucās, komentē, izvērš, utt, utt. Dombis šavulaik gadiem par šito besījās - viņš bija saskatījies analogus viņējam šovus citās Eiropas valstīs, kur katru dienu nākamajā dienā notiek plaša polemika pēc katra tāda šova publiskajā sfērā. Šī Eiropas prakste tad po-vašemu arī sanāk aiz tā, ka pašiem savu ideju nav, ka baigi viegli pārspiest?