---
31.janvāra vakarā man bija kantorī jānosit laiks līdz 20.30. Visi kolēģi aizgājuši. Tukšs. Kāds cilēx, kuram skaipā jautāju - kā lai nosit laiku līdz 20.30, ieteica: ieraksti blogā. Atbildēju - nav iedvesmas. Un centos nosist laiku citādāk. No kolēģes galda paņēmu "Latviju tekstus" (Nr.4, vasara 2011) un izlasīju Žebera dzejoli, par kuru tā sasmējos, ka skaļie smiekli atbalsojās tukšajās kantora telpās. Rezultātā radās arī vajadzīgā iedvesma Cibai.

Dzejolis skan tā:

vieni apgalvo
ka pet pudele
sadalās 500 gados
otri ka 700
dzīvosim redzēsim