cilvēki
Pēc būtības cilvēki patiešām ir viena pretīga, nejauka, agresīva, neglīta suga.
Par agresiju pret visu, ieskaitot savas sugas locekļus ieskaitot, droši vien var runāt bezgalīgi.
Bet taču neglīti, nu neglīti. Smukiņi ir jauniņie. Nu līdz cik, līdz 18, 20 gadiem?? Un arī ne visi. Bet varbūt man tā tikai liekas kā zīdītājam, kuram jebkurš, pat svešas sugas mazulis instinktu dēļ liekas uķi-puķi smukiņš.
Tagad, protams, ir ziema un auksts, un visi satuntulējušies, bet pagaidiet tik vasaru, kad tas neglītums pa ielām masveidā nepiesadzies staigās!! Būtu vismaz kāda spalviņa, kas tās krokas un krunkas piesegtu, tak ne, tā kas aug ir tik rudimentāra, ka pašiem kauns, un tik dzen nost, dzen nost.
Visa tā muldēšana par "sieviete ir skaistākā lieta, ko Dievs radījis" un "izliekums ir daiļākais attālums starp diviem punktiem" utt. tā taču ir pašu izdomāta tukša muldēšana.

+ apbrīnoju visu daudzo ekstrasensu, garīguma sludinātāju, un citu daiļrunātāju egocentrismu. O, cilvēka apziņa!! Visspēcīga, visgudra, mūžīga!! Nu kur var ķert tādu iedomību?!! Bet masas pavelkas. Jo - cilvēks kā suga ir tik iedomīgs. Blehh....