Sensenos laikos bija ciltis un apmetnes,prasta sirošana bija norma.Cīņā par izdzīvošanu paveicās tiem,kam bija arī praktiskās zināšanas un resursu(saimniekošanas un tirgošanās)kapitāls,ne jau tikai no prastas slepkavošanas un laupīšanas vien ļaudis spēja izdzīvot. Ciltīs arī cits citu sargā, ja vien nav liekēži un nodevēji, pārmērīgas varas uzurpētāji u.t.t. Visas ciltis nevarēja būt vienādas,kaut vai praktisko zināšanu ziņā,lai gan mērķis bija viens - kaut ko aprīt vakariņās un drusku papriecāties :D Tāpat,kā mūsdienās,bija slimības. Nedo dies kāds ievazā kaut kādu slimību, no kuras visi cilts locekļi apmirst 5 dienu laikā. Bija arī klīstošie un vientuļie Robinsoni, tā teikt, katrs dzīvoja, kā patīk arī toreiz un ja gribas - var pieslieties te vienai,te otrai ciltij,iegūt dažādu cilšu zināšanas priekš sevis, te iet prom mežiņā un nevienam netraucēts,makšķerēt pie upītes.

Nu tā - atsaucoties uz vienu tavu vecāku ierakstu(because i smelled there must be something), pati priecājies,ka nepazīstami cilts ļaudis piešķir bērnu kopšanas naudas,jo pati saviem spēkiem nebūtu to resursu dabūjusi tik daudz.

Kaut kā tā,mūsdienās valstis tās pašas ciltis vien ir(piemēram,Anglija tikpat labi varētu būt Klinšaino kaiju ēdāju cilts, tikai ģeogrāfiski un cilvēku ziņā skaitliski lielas un ar nospraustu teritoriju. Jo apmainīties ar ēdamo un zināšanām var arī neslaktējot cits citu.
Tikai mūsdienās nevienam ciltī nepatīk,ka viss ir birokratizēts. Visu vajag tagad un tūlīt. Cepešus no gaisa uzreiz.