vecums ...nāk...
Kaut kur dziļi sirdī mani aizrauj ZERO WASTE idejas. Bet neesmu fanātiķe. Šķiroju atkritumus. Uz tirgu kaķu barību pirkt eju ar auduma maisiņu - tie plastmsas vienkārši patiešām nav izturīgi. Tajā pašā laikā, ja mājās aizmirsusies tašiņa, mierīgi varu nopirkt jaunu maisiņu. Un lietot to vairākas reizes.
Bet kāpēc es lasu zero waste tēmai veltīto blogu www.seekthesimple.lv?? Tas mani kaitina, besī ārā!! Es nesaprotu, kāpēc ar tādu sajūsmu, bez maz vai kā jaunatklājums tiek klāstīt, ka ēdamais jāpērk tikai tik, cik plāno apēst, un vēlams to nemest ārā?? Tas taču ir LOOOOĢISKI!!
Es nesaprotu visus tos ierakstus, ka nevajag pirkt apģērbu, ko nenēsā. Un godīgi sakot arī tos "veselas vienas nedēļas (!!) pārbaudījums" - staigāt tikai vienā kleitā. Uzzināju, ka tas ir nenormāli grūti, bet glābjot aksesuāru maiņa. :D (Tad aksu''arus var pirkt cik grib??)
Pēdējais, ko izlasīju - par to, ka sieviete raud, jo idejas vārdā nepērk gaidāmajam bērnam gultu un "smukus" ratus!! Es neko neierakstīju komentāros, jo sievietes stāvoklī ir patiešām ļoti jūtīgas. Atceros sevi. :D Un galu galā - lai taču ņemās!! Bet papurpināt aiz muguras gribas. Un es purpinu - johaidī - daudzas jaunās mammas vienkārši nevar atļauties bērnam gultu un ratus. Da nekādus. Un es arī - ļoti daudz ko nepirku gaidot mazuli, un ne jau tāpēc, ka sekoju kādai idejai, un arī ne tāpēc, ka nevarēju atļauties, gan jau, ka ja gribētu, varētu. Bet gan gluži vienkārši tāpēc, ka man, manuprāt, piemīt VESELAIS SAPRĀTS. Bet palasot tas izrādas bez vai kaut kas ekstrēms. Tad jau ir jāraud...

Bet!! Es sapratu, kur slēpjas mana neizpratnes iemesls!! Es vienkārši esmu veca!! Es piederu pie tās paaudzes, kas ciena ēdienu. Es piederu pie paaudzes, kas lāpa palagus. Pāršuj. Ārda un pārada. Es esmu cita paaudze. Un pat savā paaudzē, es droši vien esmu relikts, ja??