par ko es esmu pateicīga
Esmu ļoti, ļoti laimīga, ka dzīvoju mūsdienās, kad ir normāli dibenu slaucīt ar speciālu papīru, nevis avīzīt. (pārsvarā tas taču ir otrreizējās pārstrādes papīrs, vai ne??)
Šajā sakarā aizdomājos - nu jā, liela pasaules daļa mazgā ar ūdeni, bet mūsu platuma grādos tas būtu nereāli - aiziet ziemā! uz sirsniņmāju un pēc tam apmazgāties. Prātuļoju, ka tāpēc tas papīra varinats ir tā izveidojies. Kaut kur dzirdēts, ka laikā, kad nebija papīra, normāli bija slaucīt dibenu kreklā. Tā kā paldies mūsdienām un tualetes papīram!!