Pavasaris
Tādā ceriņu ziedēšanas laikā ir skaisti gan Maskačkā, gan pat Pļavniekos.
Bērni aug neticamā ātrumā. izteikšos nepareizi, bet uz viņiem jūt, kā laiks paiet. (un to, cik es drausmīgi runāju latviski)
Dzīve saplānota 30 gadus uz priekšu, t.i. līdz pensijai. Nē, kredītu neesmu paņēmusi, vienkārši, tagad zinu, cik vērti ir tie 30 gadi.

Bet vispār - es vēl tagad nesaprotu, kā mana vecmāmiņa iemanījās dzīvot mājās ar mazbērniem? Sevi uzskatu par ne jau nu stipro vēlo mammu, bet par vēlo mammu točna. Un pie mazbērnu auklēšanas pensijas gados es tikšu tikai tad, ja arī mani bērni būs vēlie vecāki, ja pasteigsies, lai paši domā kur tos sīčus likt.
Ja es būtu radījusi bērnu tādā "normālā vecumā ap 20 gadiem", un viņi savus bērnus arī apmēram ap to laiku, un tie atkal ap to laiku, tad es pensijas gados varētu droši auklēt mazmazbērnus. Lūk rādītājs tam, ka uzlabojas dzīves kvalitāte. Vai vienkārši priekšstats par to, ko cilvēkam jāvar.