Bet ja par TV no īstās puses...
Tad brīvdienās skatījos vienu raidījumu, kur stāstīja par dinozauriem, un pirmajiem zīdītājiem. To stāstu es tā secīgi nesapratu, jo sāku skatīties no vidus. Bet sāku ar to, ka pirmie zīdātāji bija maziņi, bet viņiem bija dzirde, tāpēc viņi varēja noķert sev ēst un aizmukt no briesmām. Bet dzirde - tā ir smadzeņu darbība, un smadzeņu darbība prasa daudz enerģijas. Un tad rādīja smadzeņu skanējumu pelēm - tjipa, smadzenes sasniedz signāls no dzirdes nerviem un tiek analizēts - viss iekrāsojas sarkans. Un pēc tam uzreiz viss iekrāsojas zils - smadzenes ir (nesadzirdēju precīzi, jo pašai ir problēmas ar dzirdi vienā ausī), cik sapratu no konteksta, - patērējušas milzum daudz enerģijas, t.i. - tās pašas kalorijas.
Nu lūk, - un pirmie zīdītāji bija maziņi, jo viņiem vajadzēja "barot" smadzenes, lai tās dzirdētu, un tāpēc viņi varēja vairāk noķert un apēst, bet cik viņi noķērēja, viņi iztērēja smadzenēm, t.i. - iztērēja momentā. Manuprāt, kaut kāds apburtais loks.
Bet zinātnieki atraduši lielāka zīdītāja kauliņus, ar maziem maziņa dinozaura kauliņiem tajā vietā, kur vajadzētu būt vēderam. Un izsecinājuši, ka zīdītāji varēja noķert dinozauru, pabarot lielākas smadzenes, un paši kļuva lielāki. Kaut kā atkal "uz riņķi", bet nu labi. Visu laiku tiek uzsvērts, ka smadzenes patērē milzonīgi daudz enerģijas!!

Bet es tā pie sevis humora pēc padomāju, ka visas tās sievietes, un vīrieši, kuri ievēro diētas, - nebaro savas smadzenes. Hi hi hi, un paliek par blondīnēm!! :)))

Bet nu labi. Smadzeņu barošana ir interesanta. Es kaut kā līdz šim nebiju par to domājusi. Man pat liekas, es vairāk domāju, ka tās kalorijas nepieciešamas, lai kustinātu rokas un kājas, t.i. - muskuļu barošanai. Nu, un attiecīgi, jo vairāk kustināsi rokas un kājas, jo vairāk novājēsi. Bet, ja jābaro smadzenes... Novājēsim mācoties angļu valodu!! :))

Ai, nu labi. Smadzenes... Pa to pašu TV rāda visādus dakteru seriālus, un es gan tiem īpaši neticu, bet vienu sēriju par smadzeņu ķirurgiem (vienīgo, ko par smadzeņu ķirurgiem noskatījos), atceros īpaši labi. Tur viens onkulis (starp citu nēģeris :)) ) bija "dārzenis", bet ne tā, ka fizioloģiski, bet viņam bija kaut kāda mūžīgā depresija, vai kas tāds. Nu lūk, bet viņam pie smadzenēm pielika vadiņus, palaida elektrību, un viņš bija normāls cilvēks, priecājās, kustējās, runājās. Nu, bet seriāls ir seriāls, un tur bija visādas problēmas, un dvēseliskas sarunas pa vidu, bet beigās viņam tos vadiņus no smadzenēm izņēma, - un viņš atkal kļuva par dārzeni.
Bet es guvu traumu uz visu mūžu. Nu labi, seriāls ir seriāls, nav jau dokumentālā filma. Bet gan jau ir tādi smadzeņu centri, un tādi vadiņi, un ar noteiktiem elektriskajiem impulsiem tos var vadīt. Tas taču ir šausmīgi!! Es pat nespēju to tā izdomāt, bet nu vot cilvēks, un visi viņas tur dvēseles meklējumi, un gribas piepūles, un cēlums, un kas vēl ne, - piespraud vadiņus, un viss notiksies!!
Oki, labi, es zināju, ka ar ķīmiskām vielām tāpat var regulēt smadzeņu darbību, sākot ar antipdepresantiem, hormonu tabletēm, un beidzot nezinu, ar saucamajām narkotikām. Elektrība, ķīmija, noteikti vien magnētiskie viļņi... Un kas tad paliek no Cilvēka??

Ar vēl lielākām aizdomām skatos uz mobilo sakaru bāzes stacijas antēnu, vai kā tas pareizi saucas, ko var redzēt no mana dzīvoļa loga. Un tā vēl piedevām uzslieta uz poliklīnkas un blakus bērnudārzam!!

Bet vēl atkal par to smadzeņu barošanu. :))
Kartupelis. It sevišķi tantas pēdējā laikā neēd kartupeli, jo palikšot resnas. Un vispār, kartupelis - nicināms ēdiens. Un, cik esmu dzirdējusi, tad tas Latvijas slavenais (nu tas, kas runā pa LR1) makrobiotiķis noliedz krustziešus kā tādus, tajā skaitā - kartupeli. Bet hei, es jau neesmu tik gudra, un pētīt slinkums, bet būtu interesanti papētīt, vai tik tāds pēkšņs apgaismības un progresa laikmets Eiropā nesākās tieši tad, kad tā iepazina kartupeli?? Un vai cilvēki nekļuva stipri lielāki augumā (un ar lielākām smadzenēm)?? Un cik tautas nesaka kartupelim paldies par glābšanu bada laikos?? īri?? lietuvieši?? Kas vēl??
Kartupelis ir garšīgs.