Cēre, tantas, es, pavasaris
Šitajā te Mencendorfa namā:
http://mencendorfanams.com/index-lv.php

ir studijas "Cēre" 35 gadu jubilejas izstāde, ceturtā stāvā. Atklāšana bija vakar, un izstāda būs mēnesi.

Vakar dabūju diplomu/atzinību "par radošu ieguldījumu un centību latviešu tautas mākslas prasmju un tradīciju saglabāšanā". Es pat lepojos. Parasti ar tādiem "diplomiem" nelepojos, un tie ātrāk vai vēlāk tiek izmesti iskastē - bet ar šo - nu patiešām kaut kā salepojos. :))

Atkal izsmējos ar tantām un tā. Kaut arī žēl - vismaz divas neatnāca, jo bija slimnīcā. Bet vienalga, vakar kārtējo reizi bija tik pozitīvi, priecīgi, pavasarīgi!!
Patiešām atnāciet paskatieties, kādus smalkus rokdarbus tantas ar saviem mezglinajiem pirkstiem un sastrādatājām rokām ir radījušas. Tām blakus tie daži mani darbiņi - var redzēt, ka ir kur augt. :))

Bet šorīt nācu uz darbu, un pie autoostas tuneļa stāvēja tāda veca, veca tantiņa, ar pastieptu rociņu. Tā gar sirdi kaut kas noskrāpējās, un sakodusi zobus "iesitu robu" savā stingrajā personīgajā budžetā, iedodot tantai drusku baltas latviešu naudiņas.

Cik dažādi - ir tantas, kas nāk, un kaut ko munstierē, un smejas, ka redz, vēl var pēc infarkta atnākt un iedzert šampanieti ar zemenēm, un ir tantas, kas stāv ar pastieptām rokām. Liktens?? Izvēle?? Kas ir cilvēks??