Komunistiskā bla bla bla upuru piemiņas diena.... (cilvēciskā daba??)
Ir tāda upuru piemiņas diena. Es goda vārds īpaši par to neinteresējos, bet man, kā vidējai aritmētiskajai latvietei, ir radies iespaids, kā tas viss notika pirms 60 gadiem. Un notika tas tā: Dzivoja dzivoja latvietis, krievs, ukrainis vai kādas citas tautības pārstāvis Latvijas teritorijā, neko ļaunu nenojauta. Un pēkšņi vienā dienā viņam pie durvīm pieklauvēja un teica: "Dafai, taisies, braucam!" Un tas cilvēks arī gluži mierīgi sataisās un brauc. Un ĻOTI CIEŠ. Mani vienmēr ir ļoti pārsteidzis tas, ka vai tad nebija iepriekš nekas zinams, neviens viens otru nepabrīdināja?? Un - ja pabrīdināja, vai neticēja?? Un, VAI KADS PRETOJĀS?? Es arī vienmēr domāju par tiem zaldātiņiem, kas tīri fiziski veica to tautas savākšanu un izsūtīšanu - kas viņiem bija iestāstīts, ko viņi domāja?? Ko viņi būtu darījuši, ja viņus mēģinātu šā vai tā...Bet es laikam atkārtojos no pērnā gada...)

A vot tagad arī. Dzīvo dzivo latvietis, krievs, ukrainis un vai kādas citas tautibas pārstāvis Latvijas teritorijā, un neko ļaunu nenojauš. Viņam nogriež algu, viņš ari mierigi sataisās un dzīvo ar nogriezto algu. Viņam palielina nodokli, viņš arī maksā nodokli. Viņam pateiks, ka rīt devalvēs latu, viņš varbūt pats aizskries uz banku un samainīs valūtu, varbūt mammu un brāli pabrīdinās, bet kaimiņu jau noteikti ne. Un visi nepabrīdinātie ĻOTI CIETĪS. Pavisam klusiņām un mierīgi, vai manu vai. Un tie mūsdienu "zaldātiņi" - VID tantas, PVD tantas, un tamlīdzīgi subjekti - ko viņi doma un jūt?? Man liekas, daudz mazāk un trulāk par tiem zaldātiņiem pirms 60 gadiem, jo viņas taču dara savu darbu, savas kompotences robežās!!

Un viss mierigi, viss klusu, mūsu ielās!!

Tas laikam tāds pašsaglabāšanās instinkts - labāk braukšu, kur liek, labak aiznesīsu VID tantai konfekšu kasti. Varbūt izdzivošu, ja būšu zemaks par zāli, ja neuzkasisos uz lielakiem sūdiem - kautiņu, tūlītēju šāviņu pakausī (un redz, kādas tantiņas pat nodzīvojusas līz 86 gadu vecumam un var paraudāt radio), vai mūsdienu birokrātijas zobratiem, un nedodies, kadam lielakam priekšniekam zem kampiena. Tāda nu ir cilvēciskā daba nu ir, un lai jau tā paliek.

Tikai vienu gan man gribētos - nu lūdzu, ja ko ziniet, pabrīdieniet arī kaimiņus. Varbūt noticēs un paslēpsies. Tā pa nopietno.