Budžets, krīze, izdevumi
Ne vienu reizi vien esmu apņēmusies plānot savu personīgo budžetu. Parasti to cītīgi daru kādu nedēļu, pēc tam apnīk. Arī februārī, tas notika tā - briežiem notika, brīžeim nenotika. Mazliet tomēr paanalizēju to, ko esmu pierakstījusi, un secinājums - pārtika tomēr galvenokārt tiek lietota Vietējā. Kaut gan bieži tas tā visai nosacīti, jo par tirgū pirktu sieru un desu jau nevar īsti zināt, bet labi, lai būtu.
Tie ražotāji, kuri vismaz uz pirmo skatienu izskatās "mūsējie", un kurus neesmu slinkojusi pierakstīt, ir šādi:

SIA "Viesuļi" LV45401013287
Apgāds "Zinātne"
a/s "Aldaris"
Laima
a/s "Latgales piens"
Kafejnīca "Vecrīga"
SIA "Hanzas maiznīca"
Rīgas framacētiskā fabrika
SIA "Aptiekas produkcija"
a/s "Latvijas balzāms"
a/s "Tukuma piens"
a/s "Limbažu piens"
GUTTA
SIA "D Tori"
SIA "Gamma A"
a/s "Rīgas piena kombināts"
APSARA
Cēsu alus
OZOLIŅA KONDITOREJA
PŪRE
BISOKS (nepārtika)
vietējās darbnīcas pulksteņu remontētājs
Z/S "Ķelmēni"

Nu jā, un tad jau dārzeņi, un siers tirgū.


Bet vot!!! Gandrīz tik pat lielas naudas summas kā pašu pārtikai tiek tērētas kaķu pārtikai. Un kaķu pārtika, un arī pakaiši ir tikai un vienīgi ievestie. Imports. Vot ko Latvijā neražo, bet gan jau ka varētu!! It sevišķi pakaišus.

Nu jā, - veļas pulverus Latvijā arī neražo. Bet tas laikam labi, jo citādi zaļie uzsprāgtu. Ja ir iedvesma pastaigāties, un īpaši negribas maksāt pūstošajiem kapitālistiem, Ģertrūdes ielā, vismaz vēl pērn varēja nopirkt Krievijā ražotus pulverus.
Visādus Cifus gan vēlarvien var aizstāt ar Skaidru.