par alu, šņabi, vīnu un.t.t.
Es nesaprotu, kāpēc pasaulē visizplatītākās reliģijas un filozofijas (t.i., man gribētos teikt - šobrīd vispopulārākas (kristietisms, musulmanisms, budisms(??)) cīnās/neatzīst ārēju ierosinātāju izmainītus apziņas stāvokļus?? Kaut arī mani vidējā aritmētiskā latvieša novērojumi un dzirdētais masu informācijas līdzekļos (TV un i-nets) liecina, ka tieši tie visātrāk tuvina izpratnei par dievišķumu.
Bet no otras puses man pašai ir atbilde - šajās visizplatītākajās reliģijās un filozofijās audzis/audzināts cilvēks nespēj ārējos ierosinātājus adekvāti lietot. Un šī nespēja slēpjas kaut kur dziļi alkohola un tā lietošanas vēsturē.
Tas ir pārāk pieejams, pārāk ne-mistificēts. Kandžas izdzīšanai nav vairs nepieciešami PAT ne kādi ražas novākšanas svētki.
Apziņas izmainīšana ar alkohola palīdzību ir kļuvusi pārāk ikdienišķa. Šobrīd, es domāju, vidējā aritmētiskā R-kultūras cilvēka apziņa tas saistās ar personības nodzēšanu, aizmiršanos, atslābināšanos, nevis tuvināšanos dievišķajam. Un šis priekšstats (un lietošanas veids) automātiski tiek pārnest uz jebkuru vielu izmainīto apziņu.
Kaut arī taču pastāv citi šo vielu un izmanīto apziņas stāvokļu lietošanas mērķi, tradīcijas, iespējas, un - REZULTĀTI!!

Bet - Jēzus asinīs, katru diennakti, miljoniem pasaules baznīcās, pārvēršas VĪNS, nevis ābolu sula. :))