Realitāte un ne-realitāte
Es esmu rīdziniece, esmu Rīgā dzimusi, augusi. "Lauku" nav. Pēdējā laikā no tās pašas Rīgas izbraucu labi ja reizi pusgadā. Bet TV man darbojas pa vakariem, un ne tikai, un ziņas internetā palasu, un pa LR1 paklausos. Un zin, kāds man ir iespaids par dzīvi tur - Laukos (arī citās pilsētās, kas nav Rīga)??
Nu tad, tur ir tā:

Pārsvarā tur dzīvo pensionāri. Viņiem ir bēdīgi, bet pie viņiem var aizbraukt pakalusīties, kā viņi dzied vecas dziesmiņas un stāsta vecas pasakas, un paskatīties, kā viņi ada cimdiņus, un grebj karotes. Ir speciāli cilvēki, kas to dara, un viņiem ir ļoti žēl, kad pensionāri nomirst.

Vēl tur dzīvo mazizglītoti, neuzņēmīgi, bet uz dzīvi apvainojušies vīrieši, kas sit savas sievas, un tādas pašas sievas, kas ļauj sevi sist un pāris viņu bērneļi. Gan šie vīri, gan sievas prot gatavot un daudz dzert kandžu. Viņiem viss ir slikti, tāpēc ik pa laikam viens otru nodur, nosit, pacepina uz ugunskura, vai, ja ir apveltīti ar nelielu fantāziju, - iet laupīt pastniekus. Viņi sit arī savus bērneļus.

Viņu bērneļi, ja ir uzņēmīgāki, aprūpē mazos brāļus un māsas, govi, iet uz skolu, un vēl piestrādā, kamēr nomirst no sirds mazspējas. Vēl ir variants, ka bērneļi var paaugties, un tad pārsvarā dzer arī kaut ko stiprāku, mēdz viens otru nosist, izvarot ar atskabarganiem dēļiem, vai vienkārši izsist zobus. Pa muti norauties var gan no vīriešu kārtas, gan sieviešu kārtas pārstāvjiem.

Vēl tur ir Suitu sievas, un viņas ir Latvijas lepnums, folkloras glabātājas, un baigi krutās. Vēl tur ir pašvaldību veči, un viņi ir vai nu labi, vai slikti.

Vēl ir skolnieki un skolotāji, viņiem visiem ir grūti, un es domāju, ka patiešām ir grūti, toties skolotājiem vismaz ir alga, un darbs, un Laukos tas ir ļoti labi.

Vēl ir Zemnieki. Zemnieki ņem kredītus un pēc tam nezina, kā tos atdot. Zemnieki raksta visādus projektus, lai saņemtu ES naudu, bet nesaņem, tāpēc ir dusmīgi. Zemnieki ir dusmīgi arī uz valdību, kas "danco pēc Eiropas stabules". Zemnieki ss.lv pērk un pārdod piena kvotas. Zemnieki izdomā visādas biznesa nišas, un tāpēc Latvijā audzē strausus, vīnogas, arbūzus un šinšilas. Zemnieki mēģina attīstīt "lauku tūrismu", un tas esot labi, jo tūrisms vispār ir labi. Zemnieki saka, ka nevar atrast strādniekus, jo visi ir nodzērušies. Man no ziemniekiem ir bail, jo viņi noteikti izvaro visus savus strādniekus. Daži Zemnieki mēdz uzvarēt tādos konkursos kā "sakoptākā lauku sēta", un tad ir baigi smuki. Daži Zemnieki ir boloģiskie, un tāpēc viņi savus negaršīgos kartupeļus var pārdot par trīsreiz lielāku cenu, kā citi savus garšīgos.

Vēl laukos ir bērnu nami un pansionāti, un tas ir labi, jo ir darbavietas.

Tur nav ceļu, nav kino, bet ir bibliotēkas ar interneta pieslēgumu.


Tāda lūk dzīve Latvijas laukos, ja neko par to nezin, tikai skatās TV. Laikam mazāk vajag skatīties to kasti, vajag aizbraukt paskatīties, kā tad īsti ir. BET MAN IR BAIL. Jo laukos visi visus aprunā, visi par visiem visu zina, un visiem viss skauž. Un var dabūt pa mauti, ja ne tā paskaties uz kādu.