Audiogrāmatas.
Neesmu noklausījusies nevienu audiogrāmatu, jo tās jau visas ir svešās mēlēs... (Varbūt es kļūdos??) Hmm, bet tad es atcerējos, ka agrāk labprāt klausījos pa LR1 visādus stāstus. Pirmsākumos jau tās bija vakara pasaciņas bērniem. Tur bija par tīģeri un beigās dziedāja miega dziesmiņu lielam resnam zīlonim, un vēl laikam Sniegbaltītes skola. Pēc tam stipri lielākā vecumā bija Garkājtētiņš, un vēl bija kaut kāds stāsts, ko švaki atceros par Jaunsaimnieku un velnu. Tagad LR1 klausos tikai no rītiem. Nupat paskatījos programmā, ka vakaros tomēr ir saglabājies radioteātris kā žanrs, kuros lasa visādus Māteru Juru darbus un J. Jaunsudrabiņa "Uršulīti." Cik var noprast, visi ieraksti ir no astoņdesmitiem gadiem un deviņdesmito sākuma. Njā, naudu pelnīt ar tādām audiogrāmatām noteikti nevar, tirgus par mazu. Un laikam jau tiem, kas kalusās LR1 vakaros patīk tie stāsti.