mena ([info]mena) rakstīja,
@ 2006-02-15 10:07:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kad divi grūtumi summējas
Regulāri kavēju darbu. Jo nevaru izlīsit no gultas. Ne jau tāpēc, ka nedzirdētu modinātāju, nē, to es dzirdu veselas četras reizes, bet vienalga guļu tālāk, staipos zem segas.

1.Jo ir tik šausmīgi sākt jaunu dienu ar visiem tās grūtumiem, atkal iet, runāties, strādāt, sapņot, baidīties, baidīties... Domāt savas domas, cīnīties ar saviem dēmoniem, vemstīties, kad atnāk pastniece. No rīta tam ir visa diena priekšā un ir tik šausmīgi - celties, un visu to sākt!

2.Jo ir tik labi gulēt zem segas, blakus Vīram. Kopīgā siltumā, miesas maigumā. Rīta gaismas nevainībā. Kaķis guļ uz kājām - negribas viņu modināt, grūstīt. Un tramvaji, tramvaji brauc garām...


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]h2o
2006-02-15 11:31 (saite)
Man gan uz to tīk skatīties no Trollīša Mumina viedokļa - "šodien noteikti atgadīsies kas neparasts!":)) Un atgadās jau arī, katru dienu atgadās, tikai reizēm diendienas pagurumā izdodas to nepamanīt.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?