Paskatoties ziņas, parunājot ar cilvēkiem, un tā, pārņem bezcerīgums un dusmas. Nu par pensionāriem, par ārstiem, par invalīdiem, par cenām, par virsnormas cukuru, par dzīvokļu cenām un citām "globālām" lietām. Nu tas jau jā, pie tā ir pierasts, un tas vairs tik ļoti i nesāp.
Bet tas, ka pilsētā it bieži sanāk redzēt cilvēku nežēlības sekas uz dzīvnieciņiem (kaķīšiem), tas šokē katru reizi!! Nu raudāt gribas!!