Sviesta Ciba |

Kulta figūra (

melora) rakstīja,
@ 2005-07-02 12:44:00

Garastāvoklis:

domīgs

Draudzības definīcija
Īsts draugs ir nevis tas, kurš piekrītoši māj ar galvu un pacietīgi uzklausa, bet gan tas, kurš iecērt pliķi un liek tev atjēgties.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	murks 2005-07-02 13:20 (saite)
	Zini, ne visi šeit piekritīs. Ir tādi cilvēki, kuri domā kā Tu, bet arī tādi, kuri grib dzirdēt atbalstu un saldus melus. Un kritiskās situācijās šie abi tipi nav diez ko savstarpēji savietojami ... (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	melora 2005-07-02 15:03 (saite)
	Bet no saldiem meliem taču nav nekādas jēgas! Skaudra patiesība ir nepatīkama, jā, un bieži vien tās paudēju mēs pēc tam ilgi nevaram ciest, bet kā lai labo savas kļūdas, ja neviens uz tām nenorāda? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

murks
2005-07-02 15:25 (saite)

Vai tad es strīdos pretī? ;P

Bet var arī palūkoties no citas puses: pieņemsim, tev ir pieci draugi. Tu visiem pieciem pasaki to skaudro patiesību sejā, un viņi tevi šobrīd nevar ciest. No vienas puses, esi izdarījusi labu darbu, un varbūt pēc laika viņi visi būs tev pateicīgi, un teiks paldies. Bet no otras - šobrīd esi palikusi bez draugiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	melora 2005-07-02 16:01 (saite)
	Tieši tāpēc es to skaudro patiesību saku ārkārtīgi reti ;D Līdz īsta drauga statusam man vēl jāaug. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	prodn 2005-07-03 12:46 (saite)
	Principaa, pilniigi noteikti ir situaacijas, kuraas labaak ir dzirdeet saldus melus, nevis skarbo patiesiibu. piekriitu tikai daljeeji. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	krix 2005-07-02 13:58 (saite)
	manuprāt vajag vispirms pacietīgi paklausīties un tad sapurināt (nevis sist), lai atjēdzas. ja cilvēks seko līdz tam, ko runā, tad tas varētu būt dikti labi. bet es neko nezinu. es nemāku draudzēties tā pa īstam. izņēmums varētu būt tikai viens cilv. un viss. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

josephine16
2005-08-26 10:14 (saite)

Ar vienu pilniigi pietiek... nav noziimes "draugiem", kurus var nomainiit kaa vecas zeķes... Man ljoti patiik peetiit cilveekus, meegjinaat saprast vinjus, iepaziit arvien jaunu un jaunus cilveekus... man patiik stundaam ilgi runaaties ar cilveekiem, bet tas nenoziimee, ka peec taadas sarunas tas cilveeks uzreiz ir mans draugs, patiess draugs... es parasti arii esmu tas, pie kaa cilveeki griezaas, kad viniem vajag kaadu, kas uzklausa, kad vajag vienkaarshi parunaaties. Bet iists draugs man ir tikai viens, taads kuram es varu izstaastiit jebko... visu. Itkaa jau parasti saka, ka nevajadzeetu buut taa, ka kaadam izstaasta pilniigi visu, bet es pilniibaa zinu, ka shim cilveekam varu uzticeeties... protams no saakuma nebija viegli taa njemt un vienkaarshi visu izstaastiit... ei, nu labi, ko gan es te muldeeshu... sorry... [nokaunos]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	pink_dust 2005-07-02 15:35 (saite)
	Žēl, ka daudzi to nesaprot. (Atbildēt uz šo)

	hey_blonde 2005-07-02 20:23 (saite)
	Muļķības. īsts draugs ir tas, kurš tik pacietīgi klausās, kamēr tu beidzot izpļaukā sevi pats. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

melora
2005-07-02 22:28 (saite)

Nu, īsti nevaru piekrist. Ja neredz savas kļūdas, kā lai sevi izpļaukā? Var jau runāt un runāt, līdz aizrunājas līdz problēmas saknei, bet cilvēkiem tik reti izdodas pašam gūt apskaidrību un paraudzīties uz sevi no malas, ka tas ir bīstams un bieži vien neproduktīvs veids.

Un vispār es šo frāzi aizguvu (piemērojot drusku globālākam mērogam) no kādas intervijas žurnālā (vairs neatceros, ar ko) ar alkoholiķi, kurš teica, ka "īsts draugs ir nevis tas, kurš iedod salāpīties, bet gan tas, kurš aizved uz Straupi".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: