Kulta figūra ([info]melora) rakstīja,
@ 2003-11-02 19:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:skumjš
Mūzika:Bif Naked - We are the Lucky Ones

Nerealitāte
Nupat piefiksēju, ka nekad neesmu pārstājusi gaidīt, ka pēc kāda manis izteikta joka atskanēs mehāniskā situāciju komēdiju smieklu šalts vai arī aina manu acu priekšā lēnām pāries citā kadrā. Atmiņā nāk reiz dzirdēts stāsts par dziedātāju, kura teica, ka visu mūžu sapņojusi, ka skrien pa pļavu un skan mūzika. Tad reiz viņa nonāca pļavā, metās skriet, bet mūzika tā arī neatskanēja.

Man bieži bijis apmēram tāpat. Vēl tagad nesaprotu, kāpēc dzīve nevar būt kā videoklips.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]andux
2003-11-02 19:57 (saite)
Sākot vazāties apkārt ar pleijeri, es nospriedu, ka tas ir bīstami dzīvībai, jo vairs nedarbojas viena no maņām, kas vajadzīga tuvojošos briesmu pamanīšanai. Es gan vairāk bīstos no urlām u.tml., nevis autobusiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?