Tā mīl Austrumos
Noskatījos kulta filmu "Varonis" un sapratu vairākas lietas. Pirmkārt, visi kritiķi, kas ir sajūsmā par to un dēvē šo filmu par ārkārtīgi emocionālu, ar dziļu jēgu piesātinātu mākslas darbu, nekad nespēs to pilnībā novērtēt. Jo mums, eiropiešiem, vienkārši nav lemts to saprast. Jā, atzīstu, es biju ļoti iespaidota, vizuāli un kompozicionāli filma bija lieliska, bet vienlaikus es arī skaudri apzinājos, ka saprotu (vai vismaz domāju, ka saprotu) tikai mazu daļiņu no tās. Eiropietis, ja vien nav īpaši studējis Austrumu kultūru, vienkārši nespēj uztvert tērpu krāsu spēļu īsto nozīmi. Eiropietis nesaprot, kāpēc meitene smējās. Un patiesībā ir diezgan nožēlojami, ka, pamatojoties tikai uz vizuālo uztveri, Rietumi uzskata, ka saprot Ķīnas filmu.
Otrkārt, ar savu rietumnieces uztveri iedziļinoties filmas tēlos, konstatēju, ka gada laikā, kopš esmu pametusi vidusskolu, esmu iemācījusies analizēt literārus darbus (protams, tādus, kuros ir, ko analizēt), filmas un raksturus vispār. Ak Dievs, kā man tas būtu noderējis visus tos divpadsmit gadus...