"Latvijā ar krāšņu šovu uzstāsies skandālists Merilins Mensons.
       Koncertaģentūra "FBI" apstiprina informāciju, ka 15. novembrī "Arēnā Rīga" uzstāsies skandalozais rokmūziķis Merilins Mensons. Amerikāņu kulta mūziķis Latvijā uzstāsies pirmo reizi, sniedzot krāšņu un provokatīvu šovu."



un tieši šova dēļ noteikti varētu aiziet.

apskrēju Jelgavas nomali, lidlauku un nokļuvu pa vientuļime ceļiem uz Lielupes dabja. Noskrietas 2 stundas, taču km nezināms. Divas reizes apstājos, bet ne jau aiz piekusuma, bet gan pasakaino dabas skatu dēļ, tajos brīžos tiešām ļoti vēlējos, lai būtu līdzi fotoaparāts.
savukārt briesmīgākais sagaidija mani pēc noskriešanas no dabja, jo nācās vicot gar attīrīšanas iekārtām, bet smaka bija nogalinoša. pat cenšanās elpot caur muti nedeva rezultātus, jo bija sajūta, ka smaka cērtās kaklā. vēl izskrēju caur uzvaras parku un kļuvu par liecinieku tam, kā jauc nost smilšu skulptūras. dažas vēl paspēju apskatīt.

 bet tagad.. ir svētlaime un doma, ka uz lekcijām nebraukšu. izbaudīšu brīvdienu, jo 6dien un 7dien jāstrādā. kaut kā pa vidu vēl jāpaspēj apmeklēt Baltās nakts pasākumus. tradīcijas nevar lauzt, un esmu jau programmā atradusi dažus uzmanības vērtus pasākumus.

kamēr citi izklaidējas guļoties zem vilciena, es no glābju lielus baltus, puskurlus kaķus no sabraukšanas un ķeru izgaismoto dzelzgabalu kadrā.

ļoti, ļoti sagrībējās ūdenspīpīti.

viss. atkal šonakt nevarēšu aizmigt. demit!

un tagad pie sevis 100reiz jāatkārto - neesmu nogurus, neesmu nogurusi, neesmu nogurusi, neesmu nogurus, neesmu nogurusi, neesmu nogurusi...
ŪŪN!! man nemaz, nemaz nenāk miegs.

Nākamnedēļ lietu sola gandrīz katru dienu
Naudas trūkst arī mūzikas un mākslas skolām
Iztikas minimums jūlijā samazinājies līdz Ls 166,77
ASV noticis šī gada lielākais bankas bankrots
Divu autobusu sadursmē cietuši astoņi cilvēki
Katastrofa bija, bet kādēļ nedarbojās trauksmes sirēnas?
Tirgū nelegālais bizness nemirst
Kā piepildīt pirmklasnieka skolas somu
Latvijas basketbolisti cīņā revanšējas Lietuvai
Gada inflācija Latvijā jūlijā bijusi piektā augstākā ES
"Parex bankas" grupas zaudējumi pirmajā pusgadā 53,98 miljoni latu
Trīs vīrieši policijas formām līdzīgā apģērbā aplaupa sievieti

eh, bet celis mežonīgi sāp. pastaigāt nevaru, bet cerams, ka šovakar vismaz padejot varēšu :) (fastumgels somā)

žēl tikai, ka darbs šodien 13 h uz kājām

laikam te bija paklīdis 3 lietu bums, kuras obligāti ņemtu līdzi dodoties prom.
ilgi nebija jādomā - rakari, ričuku un fotoaparātu.
ilgi nebija jādomā :)

šī rīta secinājums - man kā gliemezītim vajag lielāku mugursomu, lai var visām darba dienām salikt visu nepieciešamo. stūķējot iekšā pusdienu trauciņus, šķita, ka soma tulīt izirs pa vīlēm.

patiesībā ir kaut kā skumji tajos rītos, kad dodos prom un zinu, ka atpakaļ varēšu atbraukt tikai pēc kādām 3 vai vairāk dienām. ierušināties savā gultā, blakus rakarim un nomierināties. kaut vai tāds nieks kā mans iecienītais skriešanas maršruts, jo Rīgā nespēju rast sev piemērotu vietu kaut kur izskrieties. šķiet muļķīgi jozt pa ietvēm, man vajag mazos grantētos celiņus un skaisto dabu, mieru.
varu skumt vai neskumt, bet atļauties katru dienu braukt mājās un atkal atpakaļ es nevaru, tāpēc klīstu riņķī apkārt ar visu iedzīvi mugursomā.

izskrēju gan tikai 13,2 km un atpakaļceļā dabūju ne tikai lietu, bet arī no kāda Kamaza, kas iemaldījies grants celiņā, nemaz nesamazinot ātrumu, pašāvās man garām un apdāvināja ar kārtīgu dubļu šalti.
tomēr sajūtas pēc skrējiena kā parasti ir lieliskas. mana meditācija..
tikai šķiet, ka esmu sačakājusi celi, nežēlīgi sāp, tāpēc pēdējos 3km skrēju sakosties zobiem. eju pēc sava labākā drauga - fastumgela.
celis sāka sāpēt pirms kāda mēneša, bet nu jau šķita, ka viss kārtībā, diemžēl šodienas skrējiens pierāda pretējo.

biju jau sataisījusies iet skriet savu 15nieku, bet te pēkšņi aiz loga sāka blīkšķēt pa palodzēm un lietavas sākās uz pilnu jaudu.
eh, jāpagaida līdz norims.

nu jau apsveru iespēju arī par brīvprātīgo darbu. rokos cauri interneta dzīlēm un šķiet, ka šajā sfērā mana mākslinieciskā dvēsele varētu pat noderēt. rīt domāju aiziet uz JSPA biroju pakonsultēties, jo saprotu, ka projektu iesniegšnas laiks ir līdz 1. septembrim, projektu uzsākšanai no 1. decembra līdz 30. aprīlim.
gribot vai negribot būs laikam jāņem akadēmiskais gads.

šodien nomīti 130 km no Jelgavas uz jūriņu gausajā jūdzē. Pacmit no tiem gar jūras malu, kaifojot, ka tik eleganti pa smiltīm ripo ričuks. Bet ūdens jūrā debešķīgi silts, kaifs.
Atpakaļceļā aizbraukts arī līdz Slikas ezeram un pa meža takām, kur atri un bež žēlastības sakoda odi un man kā parasti pumpas alus korķīša lielumā.
Tuvojoties Jelgavai mākoņi savilkās ciešāk un sāka smidzināt lietus, bet par laimi mums, tas bija vasarīgi siltais, tāpēc tikai remdēja saulē sakarsušās miesas.
Tagad gan aiz loga šķiet, ka ir pa visam savādāks - daudz mazāk patīkams, tāpēc jau uzliku ričukam dubļusargus, lai rīt no rīta atkal nebiedētu vilciena pasažierus ar savu pabriesmīgo paskatu.
Savukārt vakarā atbrauca brālis ielikt netā sludinājumu par mašīnas pārdošanu, jo vēlas iziet kursus, kas varbūt nodrošinātu viņam darbu. šobrīd manā ģimenē statistika ir visai biedējoša - man vienīgajai vēl/atkal ir darbs. brālis līdzi bija paņēmis arī savu draudzeni ar dēliņu - Markusiņu. Markusiņš īsts dzīvsudrabs, nodrošināja pāris stundu nebeidzamus smieklus un lika aizmirst Končai kārtējo "pavasari", kas nu jau uznācis kādu sesto reizi. Vēl tagad pēc viņu aizbraukšanas kaķis klusē. būs man ar ko biedēt, ja atkal sāks ņaudēt, teikšu, ka atbrauks Markusiņš.

Smadzenes:
— Vai, cik slikti… Acis, verieties vaļā!

Acis:
— Nu, atvērāmies. Palika vieglāk?

Aknas:
— Palīgā, kur es esmu?

Smadzenes:
— Kur, kur? Pagaidām vietā…

Melnais humors:
— Bet drīz jūs izgriezīs, ha, ha!

Smadzenes:
— Kas vakar notika? Cik mēs izdzērām?

Atmiņa:
— Kā lai es to zinu! Jūs jau vakar mani izslēdzāt pēc trešās glāzes.

Pūslis:
— Beidziet strīdēties, man vajag uz tualeti!!!

Kājas:
— Pacieties. Tevis dēļ tik tālu vilkties…

Smadzenes:
— Kājas! Ceļamies un ejam! Astoņi no rīta, laiks uz darbu.

Sirdsapziņa:
— Bet nomazgāties?

Kuņģis:
— Pa purnu negribi? Kur tu vakar biji? Tevis dēļ manī divus litrus ielēja!

Sirdsapziņa:
— Bet kurš lēja?

Kājas:
— Rokas, protams. Paskat, kā šodien trīc.

Rokas:
— Maitas jūs visi esat! Mums šodien jāstrādā, bet jūs ņirgājaties.

Smadzenes:
— Kājas, vai jūs nesapratāt? Ceļamies un sākam kustēties uz darbu!

Pūslis:
— Kājas, tualetē ieejiet! Es neesmu no gumijas!

Atmiņa:
— Atcerējos! Vakar bija dzimšanas diena. Mēle vēl tādu sviestu nesa.

Mēle:
— Tikai nevajag! Es smuki runāju.

Plaušas:
— Veči, kādu dūmu derēja uzvilkt…

Mēle:
— Kā tad! Mutē jau tagad kā kaķīšu kastītē!

Aknas:
— Vēl arī kefīriņš derētu.

Rokas:
— Stulbās, kāds kefīriņš? Simt gramus vajag. Citādi šodien strādāt atsakāmies principā.

Smadzenes:
— Kā jūs man visi esat apnikuši! Kājas, pienesiet organismu pie bāra. Tur vēl puspudelei vajadzēja būt…

pie visa tik pierasts, ka gandrīz vai slikti metas, ka pie sliktām lietām un apstākļiem, var tik ļoti pierast, ka nekas vairs nesatrauc. varbūt labi, bet droši vien, ka nē. ticība pārmaiņām - 0. tomēr jūtos labi.

šonakt, pēc darba braukšu 23.30 uz Saulkrastiem, lai ārdītos ar divvietīgo jūras kajaku pa viļņiem, kas šobrīd tur ir pusotru metru augsti. jes!
bet FAIL ir tāds, ka rakaris aizmirsa paņemt līdzi manu peldkostīmu, tādēļ rīt pludmalē būs jāsēž un jāairē drēbēs vai arī pa pliko.