tā rīt došu naktsmājas vienam ceļojošajam ielu muzikantam no Anglijas. viņš vēloties uzspēlēt arī rītvakar Jelgavā un es kaut ko tādu obligāti vēlos redzēt, jo šķiet, ka šī pilsēta to nav piedzīvojusi. Protams, pasākumus un koncertus, bet ne vienu brīvdomātāju, kas apsēdies ielas malā un spēlē saksafonu.
Domāju, ka rītnakts būs interesanta, labi, ka man 5dien vismaz brīvs. plānā tikai lekcijas un ArtBakery atklāšana.

pabeidzu skici robotu trafaretam  engine istabas sienai. jāsagaida akcepts, tad tik uz sienas augšā.
 tagad vēl jāpieķeras klāt vecās keramikas tējkannas apgleznošanai, ko savai priekšniecei jau sen solīju. ideju un skici viņa jau apstiprināja un nevarot vien sagaidīt, kad varēs uzvārīt tēju un pasniegt puķainajā kannā. 

skaistulis

kad pēdējo reizi paskatījos pulkstenī bija 5:00, bet es vēl nevarēju aizmigt. 3 stundas gulētas, 13 jāstrādā. kafija, kafija, kafija..

Lielo iespēju zeme!
Izrādās, ka tomēr daži Latvijā rūpējas, lai atlaistajiem būtu iespēja iegūt viņiem adekvātu darbu. Piemēram Stradiņa slimnīca piedāvā saviem ārstiem strādāt par sētniekiem un apkopējiem

25. septembrī ar āfrikāņu bungu skaņām tiks atklāta galerija "ArtBakery". būs iespēja izjust Argentīnas tango temperamentu, sajust salsas ritmus un veldzēt sirdi ģitāras stīgu skanējumā. lasīt tālāk

šodien mazie cinīši nevis gazā, bet gan nesa lielo vezumu. Divatā ar spaiņiem pārnesām 4 tonnas kviešu no šķūņa, kur tie bija sabērti pēc izkulšanas žāvēsanai uz klēts apcirkņiem. Izdarījām to gandrīz vai zibens ātrumā, tikai divās stundās. Pat mamma brīnijās, kā mums ar rakari tik veikli iet.

Pašai patiesībā liels prieks aizbraukt uz saviem laukiem un izdarīt kaut ko noderīgu, kas vecākiem atvieglo viņu ikdienu. pagājušoreiz tā bija malkas skaldīšana un krāmēšana. Toreiz tik ļoti iekarsu uz skaldīšanu, ka nevienu citu pie cirvja vairs nelaidu. kārtīga izlāde, gan fiziskā, gan emocionālā ziņā.

vakardienas izbraukums uz Ložmetējkalnu ar velo no Jelgavas izvērtās visai interesanti. Izrādās, ka atliek tikai iegriezties ceļā pa kuru uz turieni ne reizi nav braukts, tad apskatīt uzstādīto karti, un par spīti tam aizbraukt pa nepareizo ceļu, var nomīties tieši 30 liekus kilometrus pa grants un pats drausmīgākais - smilšu ceļiem. Izbraucām ārā Babītē. Minoties atpakaļ, šoreiz pa šoseju uz Ložmetējkalnu, iebraucām pa ceļam "Lāčos", kur uzpildījām šķidruma krājumus, jo pa ceļam viss bija beidzies. mutes sausa un putekļaina, karstums arī deva savu devu.
ar lielu baudu apēdām saldējumu un minām tālāk. Kad nonācām Ložmetējkalnā pulkstens jau bija pus pieci. Uzkāpām augšā, bet tur mūs sagaidīja trīs krieviski runājoši jaunieši. viens ļoti skaļi runāja pa telefonu, kamēr divas viņa biedres fotogrāfēja viena otru. Sajutos neērti. Apskatījāmies uz visām pusēm. Skaista tā mūsu Latvija! kur vien lūkojies - plašumi ar mežiem, un tālumā Babītes ezers.

Nokāpām lejā, bet tur bija piebraukusi paprāva ģimenīte un skaļi debatēja par to, ka mazajam Kristapiņam nedrīkst kāpt augšā, jo tas esot bīstami. Es Kristapiņa vecumā tur viena pati līdu augšā un nekādas vainas nebija. Kristapiņš raud, jo grib kāpt, ģimene auro ar pilnām plaušām, ka nedrīkst. Būtu bērnu turējuši pie rokas un kāpuši lēnām augšā skatutornī. miers un bērziņš.

Bet mēs līdz pat astoņiem vakarā novandījāmies pa meža takām, meklējot visas barakas un zemnīcas. jāteic, ka skats ir visai drūms, jo, ja nebūtu pieliktas zīmes, ka "redz te ir bijusi zemnīca tam un tam pulkam", tad minoties caur garo zāli, to nemaz neredzētu.

Kopumā nomināmies 104 km, tas mums prasīja 5 h un 36 min.

Kad biedzot iebraucām Jelgavā, aizdevāmies uz Rimi, bet kamēr centāmies pieslēgt velo, mums pēkšņi no visām pusēm nāca klāt patiesi sen nesatikti cilvēki. parunājām ar vieniem, parunājām ar otriem. daži devās uz R2 cehu, bet mums tam šoreiz patiešam nebija spēka.

Pepsi video reklāma preses izdevumā.

http://news.cnet.com/8301-1023_3-10313064-93.html

americans: we will come to Iraq and kill you
arabs: you kill me? you kill me? no, i will kill me... and you...

galvenais ir paspēt par sevi pasmieties pirmajam.

Ai, lācīti, Dombrovskīti,
Necel man nodoklīti,
Pacel man lindraciņu –
Redzēs pliku dibentiņu.

Dižķibele, dižķibele,
Tu man kaunu padarīji:
Jaunu meitu pulciņā
Piķa nav kabatā.

Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi rātsnamā:
Pie parašas letiņš sēd,
Krievi galda galiņā.

Šampis, konis, storu ikri,
Tos apēda deputāti;
Sausi prauli, zivju kauli,
Tas pendžām atmetās.

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu to Rīgu ieraudzīju:
Zelta tilti, gaisa pilis,
Pate Rīga bankrotā.

Kam solīji pīrādziņu,
Jaunlaicēnu rudmatīte?
Pīrādziņi izčibēja
Jaunā laika vēderā.

Šliku, šlaku, Šleserītis
Domē kāra šūpulīti;
Citi runči, treknulīši,
Diezgan baisi aplauzās.

Lai bij" labi, kam bij" labi
Pingvīniem dzīve laba;
Ar mugurām saspiedās,
Krīze pāri pārlaidās.

Dziedu, dziedu, gavilēju,
Uz novadu stāvēdama.
No novada pārnovadus
Šķērsu šķērmi reformēts.

Karginam tukša banka,
Cauru virsu cepurīte,
Div" pār" vīžu kulītē,
Vēl sloksnītes azotē.

Kas tur soļo, kas tur dzied,
Ierindā sastājuši?
Tie bij" Rīgas birokrāti,
Ģirta Valža partijā.

Skolotājs ar policistu
Abi gāja bekas lauzt;
Abi algu saņēmuši,
Nevar beku kustināt.

Lai bij" alga, kam bij" alga,
Man bij" alga simtu latu,
Divi simti nodokļos,
Četri simti kredītos.

vakar braucu ap pus vienpadsmitiem vakarā no darba, krietni aizdomājusies un ne tajā labākajā noskaņojumā, kad pēkšņi lecot nost no ietves maliņas, nolecu un dzirdu kā mežonīgi sāk šņākt. skaidrs.. riepa. Paskatos - izrādās, ka kāds pus metrs no ietves ir vienkārši izgriezts un es, protams, uzlecu ar aizmugurējo riepu tieši uz grieztā asfalta asās malas.
Pēc tam nakamā doma bija, nevis par to, ka " redz, kā man nabadzītei neveicās", bet gan - " tas tev par to lielo dusmošanos. saņem!". Toties pēc šāda nelaimes gadījumā no dusmām ne vēsts. pati vainīga.
Ievērtēju apkārtni - esmu blakus Elefant viesnīcai, jātiek līdz mammas māsai, kas dzīvo Valmieras ielas beigās. gabaliņš ir... Blakus viesnīcai ir uzpildes stacija, taču zinu, ka līdz Valmieras ielai tāpat neiaizvilkšu ar cauru riepu. Nekas, nolēmu stumties uz darbu un atstāt puķu bērnu tur. Zvanu saviem naktsmāju devējiem, lai iformētu, ka būšu diezgan vēlu, kamēr aiziešu būs jau droši vien 1 naktī. par laimi, man pieteicās atbraukt pakaļ.

šodien no rīta esmu pusotru stundu ātrāk darbā, jāiet skatīties, kas tad noticis, jālīmē, lai var vakarā braukt uz skolu un pēc tam uz Jelgavu. Bez velo jūtos nepietiekama un ļoti lēna, turklāt būt atkarīgai no sabiedriskā transporta nav patīkami.

šodien darbs absolūtu nesokas, jo rokas, kājas, domas un pati arī tik pa gaisu vien.

laikam buljoni beidzot slimību aizbiedējuši, un rīta noskrietie 5 km daudz enerģijas devuši.

vakar ieejot augstskolas studijā un uz galda ierogot ZENIT ar teleobjektīvu virsū. mana sirds no laimes gandrīz pamira.

Enhet dosies Eiropas tūrē. lasam šeit

varbūt kādam nav grūtības uzklikšķināt un nobalsot  http://www.parkrasam.lv/lv/iesniedz-darbu/foto/150/



p.s. liels paldies centīgajiem!