Kaa man nepatiik visi tie otraa labuma dirseeji!! Kaut kaads second edition!! To vien jeedz kaa saklausiities pļāpas un bez jebkādas argumentācijas kaut ko izkliegt! Un, protams, dzīvajā jau neviens neko tādu nevar pateikt, tikai lišķē, un pēc tam muld aiz muguras. Vispār nesaprotu, kas dod tiesības izteikties cilvēkiem par kaut kādu notikumu, kuram likums nav ļāvis būt klāt? Vai tad tiešām dzīvē viss ir tik grūti, ka vajag nezin ko izdomāt, lai pievērstu sev uzmanību, vai tiešām tik grūti neadekvātus spriedumus paturēt pie sevis, nevis piebāzt ar savām gudrībām visu interneta vidi? Come on, tas ir vienkārši, ja nezini, ko runā, nerunā vispār!
Ok, es vēl saprotu tos mazos muļķus, kas pilni ar pusaudzisma maksimālismu bļaustās, bet nu tie, kas jau sasnieguši (vajadzētu būt) prātpilnu vecumu, kas tos mazos durakus uzklausa... ak, dievs! Kā mani tas sadusmo!
Goda vārds nesaprotu, pa kuru laiku visi tik gudri kļuvuši, ka var spriest par lietām, par kurām neko nekad nav mācījušies, un nez vai kaut kad iemācīsies! Tas vienkārši ir neētiski un nepareizi. Jo par mūzikas, mākslas un literatūras kritiķi nepiedzimst, par to mācās. Un ne jau no otrā, pat ne pirmā labuma dirsējiem, to mācās speciālās universitāšu programmās un bezgala gudrās grāmatās. Un ja kāds ir pārāk slinks to darīt, bet jūtas kā kritiķis, viņš nekad par tādu nekļūs, kļūs tikai par otrā labuma dirsēju. Fuj, fuj, fuj visiem tiem, kas atļaujās pārāk daudz.