Tātad, kādas lietas ieiet attiecību atmiņu zelta fondā.
Braucam, tuvojamies Šveicei, so jāpielej pilna bāka Vācijā. Izlemjam, ka liesim parastajā vietā, kur pāris reizes nakšņojām, jo tur normāls benzīntanks. Viņš pasaka tā hoteļa nosaukumu un es cenšos atrast kartē, bet, katavumāti, maps neatrod, t.i., atrod, bet galīgi ne rajonā. Desmit minūtes pišos un eju uz ballistic mode, so viņš piestāj vienā pieturā un 5 sekunžu laikā atrod.
Un tad es saku: "Bet ļauj man tev parādīt, ka ar manu telefonu neko nevarēja atrast, lai tu nedomā, ka esmu galīga idiote!"
Protams, tiklīdz maģiskie vārdi izteikti, hotelis momentā uzpeld kā pirmais variants, priekškars, lustra, hirošima, bļe!
Nezinu, kas tur bija, bet šito man katru reizi pieminēs, kad brauksim tai vietai garām un, diemžēl, tas ir maršruts pa kuru braucam diezgan bieži.