Šo es arī biju kaut kā palaidusi garām, bet tagad drillēju uz riņķi, Skunk Anansie, Intellectualise my blackness: https://www.youtube.com/watch?v=7vTPEUjoBJk

Pēc vakardienas sagaidu, ka man piešķirs Purpura sirdi kā minimums, jo mēs ar Jansiju likām atpakaļ zem tepiķa biezās kartona loksnes (skaņas izolācijai), kuras tika izvilktas pirms apmēram gada, kad vajadzēja tikt pie caurulēm. Pēc tam iestājās vispastāvīgākais no stāvokļiem jeb "pagaidām lai tie kartoni vnk pastāv tāpat".
Bet nu viss jau nevar notikt ātri. Vispirms viņa man izstāstīja savas vīzijas par to, ko viņa tajā gaitenī grib mainīt. Tad mums bija jāpaskatās visās lādēs un skapjos, kas tur stāv. Jāuzklausa kāds liktenis gaida tos. Ienesu savā istabā dažas mantas uz brīdi, lai ir vairāk vietas apgriezties. Viena no tām ir caurspīdīga plastmasas kaste, kur iekšā ir māgsla, kaut kāds ķēpājums un kaut kas, kas izskatās pēc afrikāņu-style garu izdzenamā slotas vai korupcijas astoņkāja voodoo lelles. Bet nē, tā esot dāvana no viņas draudzenes, kura nomira no vēža un kaut arī viņai tas sūds riebjas, izmest arī nevar, ja nu mirusī draudzene viņu kancelē, I dunno. Beidzot tiekam pie kartonu šķirošanas un puzles likšanas, jo tie uzraksti uz tiem gabaliem, kas norāda to atrašanās vietu, ir diezgan vague. Ā, nē, vispirms mēs atklājām dēli, kurš bija atrāvies (kā es dažreiz no dzīves). Sākumā bija jālabo tas un, par laimi, mums ir vismaz viens cilvēks mājās, kuram rokas no dirsas neaug, so that was quick. OK un tad gan sākās puzles likšana, kur ūdens/mitruma pleķi ir tavs guide, lai atrastu saderīgos. Nemaz nerunāšu par garajiem, šaurajiem noplēstajiem gabaliem uz kuriem nekas nav rakstīts un saderīgos jāmeklē pēc plēsuma raksta. FML. Apmēram 200 h vēlāk visi kartoni un paklājs bija vietā, ko nevar teikt par manu pacietības līmeni. Bet tas tomēr nebija viss. Vēl bija jāatstiepj 7 persiešu paklāji un jāizdiskutē, kuru no tiem izmantot, lai pārrullētu pāri paklājam vulgaris, lai būtu smukāk (vispār ir arī). Un kāds galdauts būtu piemērotākais apaļajam galdiņam uz kura es turu savu motoķiveri.
Šīs gan nav beigas, jo vēl nāksies nest mājas hlamus uz dārza namiņu un citus hlamus no dārza namiņu uz māju. Esmu dzirdējusi, ka nervi atjaunojas, bet lēni. Cerams, ka man būs nepieciešamais minimums otrajai daļai.
Anyway, nelasiet pārlieku nopietnā balsī.