Ukraiņu kolēģim, protams, visstresaināk. Viņa vecāki paspēja aizbēgt pirms Krievijas iebrukuma, savukārt draudzenes vecāki bija Kijevā.
Mamma gaidīja 48h pie Rumānijas robežas, kur viņu veiksmīgi satika un atveda uz NL. Kamēr viņas tēti nelaida pāri robežai, jo viņam vēl nav 60.

Mūsu departamentā strādājošie ir diezgan raibs kokteilis un šodien iknedēļas mītiņā varēja ļoti labi redzēt nacionālās atšķirības - rietumnieku kolēģi tā, it kā nekas nenotiktu, kolēģi no Āzijas neitrāli, bet arī var redzēt, ka situācijas nopietnību tā īsti vēl netver, kamēr austrumu bloks (ukrainis, es un rumāniete) - ar raižu rievu sejā.

Panikā nekrītu un netaisos. Atombumbu negaidu, bet negaidu arī brīnumus.