Pēc trīs mēnešiem un ~2700 norullētiem kilometriem vasaras/rudens sezonā, esmu izkristalizējusi šādus NMAX 155 plusus un mīnusus:

Plusi:
- tāpat kā Harijam Poteram sanāca iekāpt vilcienā no platformas Nr. 9 un trīs ceturtdaļas, man ir pavērusies papildus trešdaļa no kopējās ceļa strēles - vidusjosla starp auto sastrēgumu laikā; nelienu visur, tikai tad, ja auto stāv un rinda ir gara un zinu, ka sarkanais degs vēl ilgi; citi autovadītāji ir saprotoši un daži mēdz arī pabraukt malā, lai man būtu vairāk vietas (paldies viņiem par šo);
- perfekts uzrāviens - startējot no pole position var noskriet gandrīz jebkuru auto un pat turēt līdzi močiem kādu gabalu;
- pārvietojos pa ceļiem, kur ierobežojums ir 80km/h, bet principā visi močī uz 90/100 - nav problēmu iekļauties kopējā plūsmā;
- tā kā nav jāpārslēdz ātrumi, bet tikai jāpagriež ručka - var ātri iešmaukt apļos;
- ieskriešanās/apdzīšanas joslā var braukt līdz pašam galam un ir vieglāk ieļauties galvenajā joslā, jo var ātrāk ieskrieties un mazāki gabarīti, lai ielīstu rindā;
- ja ir megasastrēgums, bet nu reāli mega-giga-maxi (kā 1x gadījās, jo viena no lielajām šosejām bija noslēgta un visi bija salīduši uz lauku ceļiem), tad var lēnām braukt pa veloceļu (tas, pa kuru braucu, ir maz noslogots);
- reizēm ir tik superskaisti rīti, kad brauc pa lauku ceļu posmu, uzaust saule, pa malām ganās aitas, govis, alpakas;
- nedēļas nogalē var aizšaut visur, kur vajag;
- pārkings nav problēma - vienmēr ir kur atstāt pēc iespējas tuvāk galamērķim, galvenā problēma - lai kāds nenopizģī;
- ir pietiekami mazs un kompakts, lai naktīs turētu mājas kāpņutelpā pieslēgtu pie trepju margām;
- degvielas ekonomija - darbs man nosedz vairāk (jo viņi kalkulē vidējo aritēmisko auto) - gan degvielu, gan apdrošināšanu, gan gadījumus, kad braucu ar auto (ja baigi gāž lietus, piemēram);
- zempakaļas ķiverei domātā vieta ir pietiekami liela, kur salikt papildus iepirkumu somu (jo ķivere galvā) iepērkot paiku;
- foršs dizains & skaista krāsa.

Mīnusi pašam Nmaxim:
- ja ir liels vējš, tad tas ir diezgan jūtams braucot, it īpaši pēc tam, kad uzliku aizsargpriekšautu (siltāk kājām, mazāka iespēja salīt); vienreiz iekļuvu tādā brāzmainā gāzienā, ka nevarēju nobraukt taisnā līnijā un uzlīdu uz veloceliņa;
- vienmēr strjoms par to, ka ja uzlikts uz sānu kājas, tad var nejauši nogāzties; vienmēr 10x pārbaudu, ka ir stabili nolikts; kur vien iespējams, lieku uz "pakaļkājas" statīva";
- ar uzlikto priekšautu vairāk jāuzmanās lejot bendžu, lai kaut ko neaplietu.

Mīnusi braukšanai ar skūteri:
- it īpaši tumšā/lietainā laikā jāuzmanās no auto; it īpaši, kad kāds auto seko super tuvu astē un tad man vienmēr liekas, ka ja man strauji jābremzē, tad es būšu pankūka starp priekšējo un pakaļējo auto; bet man ir pilnais moto prikids un atstarojoša veste - nodrošinos, cik vien varu;
- tumšajam laikam sākoties ir diezgan stresīgi braukt, jo nevar visur slēgt tālās gaismas (intensīva satiksme), kā aŗī pretimbraucošo auto tuvās gaismas ir megaspilgtas un reizēm ir diezgan grūti redzēt, kas ir uz ceļa priekšā; ja vēl lietus, tad vispār, jo ūdens lāses izplūst un gaismas atstarojas vēl trakāk; jābrauc super uzmanīgi pa laucīgākajiem ceļiem, jo var izskriet priekšā visādi zaķi un velosipēdisti;
- ķiveres stikls mēdz aizsvīst un tad ir jātaisa vaļā un jāvēdina vai arī jāapstājas un jānoslauka;
- pagājšnedēļ no rītiem bija sarma un ap 4 grādiem - pusceļā sāk salt pirksti kaut arī velku snova cimdus; risinājums gan jau ir ceļā - pasūtīti apsildāmie rokuturi;
- jāvadā līdzi darba prikids - drēbju neburzība pēkšņi ir top prioritāte;
- +10 minūtes no rīta darbā lai pārģērbtos un sataisītos (bet ir speciāla ģērbtuve un arī duša, ja vajag (piem., vasarā).

Bet, kopumā, plusi ir lielāki un svarīgāki nekā mīnusi.