Integrējos lokālajā sabiedrībā un tās paradumos arvien dziļāk. Draudzenes draudzene izdomāja, ka grib tirgoties Karaļnakts blusu tirgū un uzaicināja mani piedalīties tajā visā andelē.
Mana vienīgā problēma bija tā, ka man īsti nebija, ko tirgot, jo izrādās, ka viss manā dzīvē un dzīvoklī šķiļ prieka dzirkstis. Bet nu kaut ko jau tur salasīju, uzliku galvā oranžu fascinatoru un aiziet!

Pēc šīs nakts es apsveru mainīt kursu un doties pilnās burās apvārdošanas (pārdošanas) okeānā.

Jo:

- džeks pērk cepuri, cepure maksā 20 centus, viņš man sniedz 50. "I'll keep the change OK?" Protams, ka viņš piekrita.
- blakus esošie andelmaņi notinas, bet atstāj aiz sevis kaudzi ar vīriešu parpalām. One man's trash is another man's treasure! Kamēr es un draudzene vācam labākos gabalus, turpat jau piestājušas divas kundzes un lasa ārā kaut kādus gabalus un es šai saku, ka viens maksā 50 centus, bet es viņai atdošu viņas 3 savāktos par eiro. Un šī arī samaksā, lai arī man šķiet viņai bija pilnīgi skaidrs, ka tās mantas nav mūsu un tik pat labi ir viņas bez maksas.
- pienāk kaut kāds džeks un paņem rokās vējjaku, saka, ka ņemšot. Es viņam saku - hei, bet paskaties uz šito koši zaļo flīsi, vai nav labs, ko? Šis paņem arī to. "Un kā ar šito kreklu? Man liekas, ka diezgan labs vēl un tikai 50 centi!" Beigās tas vīrietis aizgāja prom ar četriem drēbju gabaliem;
- visu vakaru nācās tās lupatas kārtot, tagad man ir daudz lielāka nojausma, cik ļoti cilvēki savanda drēbes veikalos; un man ir arī lielāka nojausma par preču izvietošanu. Divos čemodānos bija samesti tē-krekli, respektīvi, viss nemitīgi konstantā jūklī - atrodu tur t-kreklu ar Wonder woman - salieku košākus kreklus apkārt un izklāju Wonder woman t-kreklu tā, lai zīmējums labi redzams - nepaiet ne 5 minūtes un tas krekls jau ir pārdots.

Bet labi - tai pat laikā cilvēku izvēles mēdz būt diezgan neizskaidrojamas. Par lietām, par kurām domājām, ka tās jau gan aizies kā karsti pīrādziņi - tās ne visas pārdevām. Un tai pat laikā es pārdevu 50% no visām tām briesmīgajām vīriešu drēbēm, kuras savācām no ielas.

Un tad, vienpadsmitos vakarā, kad kūlāmies mājās cauri ļaužu pilnajām ielām, piestājām un uzēdām holandiešu fast foodu - tā frikandele baltmaizē ar majonēzi un sīpoliem garšoja īpaši labi!

Tomēr, uz nākamo gadu ir jātaisa cits biznesa plāns. Ienesīgākie ir visādas huiņas tingeltangeļi - laimes rati, karāšanās pie bumbas, kur jānoturas vismaz 100 sekundes vai arī iemest kādam sejā olu par 1 eur gabalā. Tas ir kur lielais baksis ganās! Un nākamgad es gribu viņu sev!