Ha, bet es gan biju uz First Frost!

Pabeidzu lasīt "Jelgava 94". Diezgan inčīgi, galvenokārt tāpēc, ka pati mācījos spīdolenē un daudz kas no aprakstītā bija pazīstams.

Es atceros kā viendien atbraucu mājās nedēļas nogalē(darbdienās ar vecomammu īrējām istabu Jelgavā skolas dēļ), klausījos My dying bride viesistabā (the fields of blood - I left - they mean nothing - to you!) un vecāki virtuvē kaut ko tur murkšķ un sencis saka "viņa taču dzīvo kaut kādā savā pasaulē".

Tas it kā bija OK laiks, bet tagad tomēr ir dahuja labāk.