09:33 am
Ha, bet es gan biju uz First Frost!
Pabeidzu lasīt "Jelgava 94". Diezgan inčīgi, galvenokārt tāpēc, ka pati mācījos spīdolenē un daudz kas no aprakstītā bija pazīstams.
Es atceros kā viendien atbraucu mājās nedēļas nogalē(darbdienās ar vecomammu īrējām istabu Jelgavā skolas dēļ), klausījos My dying bride viesistabā (the fields of blood - I left - they mean nothing - to you!) un vecāki virtuvē kaut ko tur murkšķ un sencis saka "viņa taču dzīvo kaut kādā savā pasaulē".
Tas it kā bija OK laiks, bet tagad tomēr ir dahuja labāk.
11:25 am - Sehr Gut
Lieldienu brīvdienas Berlīnē izdevās lieliskas (ja neskaita to, ka aizlidoju uz turieni pusslima un atgriezos gandrīz bez balss)!
Apmeklēju:
- superīgu paikas tirdziņu:
https://markthalleneun.de/- hipsteru artsy-fartsy tirdziņu White Pony:
http://www.berlindesignmarket.de/- Ebreju muzeju:
https://www.jmberlin.de/en (briesmīgi skumji un iespaidīgi vienlaicīgi)
- karija desas muzeju (mazs, bet ļoti kruts):
http://currywurstmuseum.com/en/- Botānisko dārzu (tropu mājas bija fantastisch) - vērts kratīties to gaisa gabalu
- ramen restorānu, kur pirmajā apmeklējuma reizē gaidīju uz ielas pusstundu, bet nākamajā vakarā ierados 15 minūtes pirms atvēršanas, lai tikai tiktu iekšā pirmajā vilnī: Cocolo Ramen (Mitte rajonā)
- negaidīti labu indiešu restorānu airbnb māju rajonā
- Gagarina bāra brunch:
https://www.facebook.com/BAR-Gagarin-1443769255884593/- Bauhaus archive - baigi labs, bet daudz par maz
Un vēl - sabiedriskais transports ir ūberkruts un no visiem rajoniem Hackescher Markt man patika vislabāk visādu foršo veikalu dēļ (nauda, auf wiedersehen!)
09:41 pm
Iesāku "Stiklus". Vispirms gribēju izlidināt pa logu dažu pirmo lappušu un tajā valdošo teikumu un teksta uzbūves konstrukciju dēļ. Tāds "a nevar, bļa, to visu mazliet vienkāršāk pastāstīt?"
Bet nu kaut kā ielasījos, līdz trešdaļai tiku, kaut kāda vidusslīnija tam visam stāstam ir. Bet vietām tomēr besīgi - krūtis kā klaipi, ja govs, tad, protams, kaut kāda Zīdaļa (un nekad nekas normāls kā Straume, Irbe vai Daugava) un kas ir klemža, varu iedomāties, bet, lai precizētu, nāktos tomēr pieķerties kaut kādai "Vārdenei".
Es jums saku, ņemiet naudu un pērciet to Veras Volkēvičas "Pļauku", tas ir no romāniem ar vēsturisku fonu krutākais ever latviešu sarakstītais. Vienīgi neesmu lasījusi "Dvēseļu puteni", moš tas tomēr ahujennāks.