tas ir absurds

4/19/17 09:41 pm

Iesāku "Stiklus". Vispirms gribēju izlidināt pa logu dažu pirmo lappušu un tajā valdošo teikumu un teksta uzbūves konstrukciju dēļ. Tāds "a nevar, bļa, to visu mazliet vienkāršāk pastāstīt?"

Bet nu kaut kā ielasījos, līdz trešdaļai tiku, kaut kāda vidusslīnija tam visam stāstam ir. Bet vietām tomēr besīgi - krūtis kā klaipi, ja govs, tad, protams, kaut kāda Zīdaļa (un nekad nekas normāls kā Straume, Irbe vai Daugava) un kas ir klemža, varu iedomāties, bet, lai precizētu, nāktos tomēr pieķerties kaut kādai "Vārdenei".


Es jums saku, ņemiet naudu un pērciet to Veras Volkēvičas "Pļauku", tas ir no romāniem ar vēsturisku fonu krutākais ever latviešu sarakstītais. Vienīgi neesmu lasījusi "Dvēseļu puteni", moš tas tomēr ahujennāks.

• 4 piebildes
• teikt

4/19/17 09:33 am

Ha, bet es gan biju uz First Frost!

Pabeidzu lasīt "Jelgava 94". Diezgan inčīgi, galvenokārt tāpēc, ka pati mācījos spīdolenē un daudz kas no aprakstītā bija pazīstams.

Es atceros kā viendien atbraucu mājās nedēļas nogalē(darbdienās ar vecomammu īrējām istabu Jelgavā skolas dēļ), klausījos My dying bride viesistabā (the fields of blood - I left - they mean nothing - to you!) un vecāki virtuvē kaut ko tur murkšķ un sencis saka "viņa taču dzīvo kaut kādā savā pasaulē".

Tas it kā bija OK laiks, bet tagad tomēr ir dahuja labāk.

• teikt

4/11/17 09:54 pm

Pabeidzu "Plikos rukšus" - ja cibā nav, ko lasīt, tad var nopirkt šo grāmatu. Viegli lasās, raita valoda bez liekiem izskaistinājumiem, bet nekāda īpašā pārdzīvojuma nav, turklāt viss vienā čupā, laiki, cilvēki, notikumi, noskaņas un viss pārējais.
Es to lasīju kā interesantu cibas lenti, bet tas arī viss, kas tas ir.

• teikt

12/18/16 12:46 pm

Sen nebiju lasījusi nevienu grāmatu, tāpēc grāmatveikalos parasti jūtos tik pat apjukusi kā parfimērijas impērijās, kur visa kā tik daudz, ka parasti izeju tukšām rokām, jo nav spēka meklēt, kur varētu būt nobāzts kāds tīrradnis, kas būtu ne tikai balvām un labiem vārdiem nokaisīts, bet piedāvātu kaut ko, kas atbilst tieši manai gaumei.

Vakar saņēmos un iegādājos Ainas Rendas "Fountainhead". Kā aklai vistai miežagrauds - secinu pēc pirmajām 34 lapām. Tagad, galvenais, neaprīt ar rīšanu, bet izbaudīt. Distancējoties no viņas objektīvisma filozofijas. Šis romāns ir tieši tas, kas bija vajadzīgs, lai es atcerētos, cik ļoti man patika lasīt.

• teikt

3/27/14 11:13 am

Sāku lasīt Lonely Planet izdotu stāstu krājumu par 34 īpašiem notikumiem, kas palikuši atmiņā garšas kārpiņu sajūsmas dēļ:

• teikt