Gatavojos trešajai downhill dienai. Pirmajās divās trāpīju lietusgāzēs dienas beigās, kad pārrodies mājās kā slapja kalnu žurka. Cerams, ka šodien mākoņus izdosies izprast labāk.
Šodien turpināšu mācīties lekt arvien tālāk un mazāk bremzēt pirms table-top uzmetieniem.
Un vēl man šodien jānobrauc pa to vienu akmens sienu, pa kuru bez bruņām bail braukt, lai gan nekas traks jau tur nav. Tieši tāpat kā todien, kad pēkšņi pamanīju, ka priekšā ir drops, bet bija par vēlu sabremzēties, līdz ar to nācās vienkārši atlaist bremzes un braukt pāri un pēc tam sajust adrenalīna šotu.