Man joprojām kauns, ka nenoturējos un vienreiz tomēr nopirku šo un to Walmart no pārtikas + 1 sporta krūšturi (kas, bļin, ir baigi labs un nemaksāja daudz), lai gan, kopš ierados Kanādā, nosolījos, ka neatbalstīšu to monstru. Kāja paslīdēja, kad otro reizi kopā ar savu šībrīža istabas izīrētāju tur ievilkos, kura tur mēdz iepirkties. Es ar viņiem reiz runāju par šo jautājumu, taču viņi grib izmantot tās izdevīgās cenas. Nevaru jau arī viņus vainot - naudas viņiem nav daudz, tāpēc taupa uz visu, uz ko var ietaupīt, it īpaši paikas ziņā.

Kopumā gan varu sev sist uz pleca, jo man ir ļoti maz drēbju - tas, ka regulāri kaut kur pārceļos, motivē nepirkt neko lieku - pēdējos dažos gados diezgan labi veicas tajā, ka pērku to, ko vajag, nevis to, ko gribas. Tāpat, ja ir drēbes, kuras nevalkāju, bet kuras vēl ir labas, tās nesu vai nu uz drēbju konteineriem vai lietotajiem apģērbiem.

Taču šī filma mani turpmāk pamudinās iepirkties vēl atbildīgāk.