Lasu Jodi Picoult "My sister's keeper". Īsumā - ģimenē divi bērni, vienam 2 gadu vecumā diagnosticē leikēmiju, otrs bērns nevar būt donors, tāpēc uzražo trešo mēģenē, lai tas derētu. Tāds rezerves daļu bērns. Ģimenē viss pakārtots slimajam bērnam un kad šim atsaka nieres, plāno, ka rezerves daļu bērns, kuram nu ir 11 gadi, ziedos vienu savējo. Rezerves daļu bērns saceļas un iesūdz ģimeni tiesā, jo negrib dot nieri māsai, kaut arī šī, visticamāk, tāpēc nomirs (rezerves daļu bērns par to pārdzīvo, bet viņa grib, lai viņa pati varētu izlemt, dot savu nieri vai nedot). Esmu pusē, nevaru sagaidīt, kā tas viss beigsies. Māte ir apmāta ar to, lai slimo bērnu uzturētu pie dzīvības un nesaprot, kā rezerves daļu bērns (kaut arī pati apgalvo, ka visus bērnus mīl vienlīdzīgi) var atteikties ziedot nieri.

Patīk arī grāmatas forma - nodaļas ir nevis kopējs stāsts par visiem varoņiem un notikumiem, bet apraksta konkrētā romāna varoņa tābrīža vai pagātnes domas, jūtas, notikumus

Tagad gan jāiet mīt pedāļi, kamēr vēl agrs un nav uznākuši kārtējie 35-40 grādi.