- lielai daļai smieklīgi mazas algas uz komunālo un īres maksājumu, kā arī pārtikas, transporta fona - nevar iekrāt - esi taču dzirdējusi terminu "strādājošie nabagi";
- daudz visādu riska grupu, piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus vieni;
- domāju, ka lielākā daļa ātro kredītņēmēju tomēr neņem to naudu šampusikam un pīpjiem, bet gan ņem lielākoties čē pē situācijās, jo nav iekrājumu un ja ir zaudēts darbs un nevar uzreiz atrast, nav neviena cita, no kura aizņemties;
- pilnīgi noteikti ātro kredītu mērķauditorija ir cilvēki, kuri lielos vilcienos noteiki saprot, kas ir ātrie kredīti, bet neizprot viņu apjāšanas procesu no kredītdevēju puses visos sīkumos un jā, valstij ir jāiejaucas un jāregulē ātrie kredīti, lai pasargātu šos cilvēkus no viņu pašu muļķības;
- reklāmas, kā jau lielākoties visas - maldinošas un tiek bombītas bezjēgā internetos, TV un tādējādi ātrie kredīti tiek normalizēti kā normāls naudas avots, ja pēkšņi vajag.

Valstij/iedzīvotājiem būtu izdevīgāk, ja valdība šo rūpalu ierobežotu (kredītprocentu un citu lāča pakalpojumu (piemēram, pagarināšana) ierobežošana tādējādi, lai aizņemoties mazu summu nebūtu iespējams nonākt situācijā, kur tu esi parādnieks līdz kapa malai (vai arī sākotnēji maza aizdevuma dēļ zaudēt, piemēram, māju) bez cerībām izķepuroties - jo arī maksātnespējas process maksā naudu). Jo, kā jau rakstīju, tiklīdz šie cilvēki noiet pa burbuli, tā viņi uzreiz ir uz kakla tev un citiem, kuri strādā un maksā nodokļus.

Nevajadzētu mest visus kredītņēmējus uzreiz mest pār vienu kārti (gluži kā to mēdz darīt ar emigrējušajiem Latvijas pilsoņiem - sak, tie jau noteikti pašlabuma meklētāji/sagrābušies lv kredītus/lasa sēnes, normālu darbu jau nu gan noteikti nestrādā un dzīvo, kā likums komunalkās kopā ar 100 poļiem) - neticu, ka lielākā daļa ir kaut kādi trallinātāji - domāju, ka daudzus pie tiem aizgrūž ekonomiskā situācija + tikai daļēja izpratne, kā var attīstīties ātrā kredīta paņemšanas scenārijs.

Kaut vai - vot kur likās visi tie Liepājas Metalurga strādnieki? Ko darīs Brīvā viļņa strādnieki (paziņojums vakar vai aizvakar presē, ka uz laiku klapē rūpnīcu ciet) - zinot, ka viņi pelnīja kādus 300 EUR moš (atceramies RE:Baltica pētījumu) - nu ko no 300 EUR vari iekrāt šādiem gadījumiem, ja vien nepārtiec tikai no roltoniem un nedzīvo zem tilta un nepārvietojies ar riteni.

Un kā var saukt uzņēmējdarbību, kur lielākā peļņa rodas tad, ja klients nevar pildīt savas saistības? Un tāpēc ātrie kredīti ir jāregulē.