Vakardien nospēlējos galda tenisu, jo komjunitī centrs ir ieviesis vēl vienu papildus galdu, līdz ar to gandrīz nemaz nevajadzēja tupēt malā un gaidīt savu kārtu, bet spēlēt pusotru stundu neatejot no tīkla.
Spēlēju ar vienu kundzi gados, jo neviens cits ar viņu nespēlēja (tā kā viņa sūdīgi spēlē) - lielākoties laiku pavadīju palīdzot viņai mācīties kā atsist ar vēzienu no labās uz kreiso. Un kad man palika pavisam garlaicīgi, tad iemočīju arī pa kādam asajam sitienam, lai viņai jāskrien pakaļ bumbiņai. Jo dzīve nav nekāds rožu dārzs, vai zini!

Forši, ka viņiem šeit ir tie community centres - bieži redzu penšus, kuri nāk gan uz pingpongu, gan baseinu, gan ģitāru spēlēt un ko neko. Prieks, ka šiem arī kāda izklaide - bez maksas vai par nelielu samaksu (vienā centrā par pinponga nodarbību jāmaksā 3.5 dolāri, savukārt citā - vispār nekas).