Kāda grupa patiešām arī 2h spēlēja Metallica cover-us kādā pabā zem mājīgām ķieģeļu velvēm un kāds bija visu laiku pirmajā rindā un dancoja un močīja pačku un saņēma par to publiskus komplimentus no dziedātāja lomas izpildītāja. Tas gan nebija grūti - 5m rādiusā bija tikai plikpauraini vai īsmataini džeki.

Sen nebiju bijusi uzdzīvnieks (paldies, zimbabve & pzrk par šo terminu, lietoju jau n gadus), bet vakardien izdevās. Kamēr stāvēju pie skatuves un dancoju, tikmēr dzīvokļabiedrs & viņa kaimiņi sūtīja aliņus no bāra letes līdz maniem ierakumiem. Ļoti ērti. Pēc koncerta beigām iztrakojāmies pa deju grīdu, kurā, domājams, nonāca puse alus no mūsu glāzēm, jo kurš tad nedejo ar glāzi rokās.

Tad bija vēl viens bārs, kurā pie sienas ir 200 vai vairāk piejamo beļģu alus saraksts. Biju nepieklājīga un pagaršoju tikai vienu.
Tā kā daļa komandas atsijājās, kodolkomanda savāca vienu brazīli, vienu ar bereti un vienu jaunieti ar bārdu un mēs gājām uz pēdējo cerību, kas vēl bija vaļā un kur atpazinu daļu no koncerta apmeklētājiem. Uz brazīļa jautājumu par to, ko es dzeršot, atbildu, ka "I want just Coke" un aizeju uz dāmistabu. Pēc mirkļa brazīlis ieseko man dāmistabas priekštelpā un prasa "How much coke costs in the Netherlands?" pēc kā es smējos un ķircināju viņu atlikušo vakaru par to, kā gan viņš varēja iedomāties ka tāds jērņifeiss kā es varētu gribēt kokaīnu nevis CocaCola.

Jā. Un tad manam dzīvokļa saimniekam bija gana visu alkoholu un bija laiks doties mājās. Viņš sēdās grabadoram pie stūres, es - uz bagāžnieka un tad, dziedot slavenākās rindiņas no dažādām pazīstamām dziesmām kādu 10-15 minūšu laikā bijām mājās gan. Pa nedaudz līklokčainu trajektoriju vietām, bet tomēr - safe&sound.

Yay. Tagad gan viss. We will be prātīgi.