Nu, atskaites jau viņi iesniedz, un ja tev liekas, ka ir pietiekami uzrakstīt "rakstnieks x strādāja pie projekta ar pagaidu nosaukumu y", tad jau vispār ūber. Tavs sākotnējais uzstādījums bija par *izdotajām* grāmatām, ko nodrošināt ir baisi laikietilpīgi. Vnk ierosini viņiem, lai ieliek, vismaz kāds labums no šīs diskusijas :)

Bet par taviem grāmatu vērtēšanas principiem (nu tipa "vai saceļ ažiotāžu" un "vai iekļūst top of the pops") gan atļaušos nepiekrist. Nu tb ažiotāžu sacelt vieglāk būtu ar sūdīgu, bet skandalozu tekstu (tb Lato Lapsa pārsit Arvīdu Kļavi vienā setā; tāpat arī Imanta Kalniņa pusgada laikā uzceptais Korāna tulkojums caur starpniekvalodu sacēla lielāku ažiotāžu nekā Ulža Bērziņa 10 (?) gadu laikā veiktais tulkojums no oriģināla). Tb pēc šāda principa, teiksim, mūzikas un teātra mākslā vajadzētu atbalstīt tikai un vienīgi Juri Milleru, jo tas nu ir viens radījums, kas pilnīgi neko nevar noorganizēt bez skandāla.
Kas attiecas uz top of the pops, nu, ir grāmatas, kas tapušas ar VKKF atbalstu un ir bijušas populāras. No otras puses, ja jau cilvēks raksta grāmatu ar mērķi, lai tā ir labi pirkta, tad vai tiešām ir jāprasa VKKF atbalsts, lai to izdarītu? Tas rakstnieks kaut kādu vismaz naudu dabūs atpakaļ avansā/procentos no pārdotā, un izdevējam nav sajūtas tipa "fak, forša grāmata, bet nevar riskēt izdot, ja nu iegāzīsimies baigajos mīnusos". Vārdsakot tīra koleģialitāte varētu likt padomāt "a davaj ka atstāsim KKF naudu tiem, kam tas tiešām ir grāmatas būt vai nebūt jautājums". (Vismaz kaut kā tā es parasti domāju.)