honeybee (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} honeybee) rakstīja, |
Es izvirzu hipotēzi, ka lielākajai daļai rakstošu cilvēku (par tulkiem nezinu, viņiem droši vien vienkāršāk) galvā darās pieci darbi vienlaikus, un precīzi noteikt "vot šitais ir tapis šajā konkrētajā nedēļā/mēnesī" ir sarežģīti un laikietilpīgi, un pēc 5 gadiem, kad tā grāmata ir iznākusi, to atcerēties ir grūti/neiespējami. (Tu, piemēram, vari nosaukt 5 projektus, pie kā strādāji šajā laikā pirms 5 gadiem?)
Savukārt pirmais melnraksts grāmatai (ne pārmēru garai) mēneša laikā ir pilnīgi normāli. Vai arī viens rediģēšanas raunds (ne pārmēru garai) grāmatai. Ja tam var veltīt visu savu laiku, jo īpaši. Ja nevar, tad tas process ir 3-5 reizes garāks kā minimums. Bet tas, ka cilvēks izdara kaut ko vienu konkrētu, nav *viss*, ko viņš izdara tā mēneša laikā, savukārt to *visu* izsekot un novērtēt ir pilnvērtīgs amats - to droši vien var izdarīt, bet nu vot no šīs izsekošanas gan varētu būt salīdzinoši mazs labums sabiedrībai (nu tb baigā jēga tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai pierādītu, ka nodokļu maksātāju nauda tiek iztērēta optimāli... un tad vēl ieviest novērotājus novērotājiem, lai pilnīgi skaidrs visiem :D).
Bet jā, par to jau arī ir runa, ka ir grūti novērtēt. Tas, ka grūti novērtēt, nenozīmē, ka tas ir bezjēdzīgi vai tam naudu dot nevajag.
Par provi, es šobrīd dabūnu 65 eiro mēnesī kešā + plusmīnus 200 eiro mēnesī pakalpojumos par to, ka man ir 3 bērni. Tas, vai no tā ir bijis kāds labums sabiedrībai un nodokļu maksātājiem, taps drusku skaidrāks pēc 10 gadiem (kad lielais varētu sākt kaut ko strādāt un pelnīt, ja vien nebūs izdomājis bliezties uz maģistriem) un pilnīgi skaidrs tikai - uj - nu tad, kad jaunākā aizies pensijā (pēc 70 gadiem?). Pat pēc 5 gadiem es nevarēšu atskaitīties par to, ka mana atražošanās ir kādam nākusi par labu. Ā, nu un valsts apmaksāto ārstu vērtību jau arī varētu noteikt pēc tā, vai tie cilvēki, kurus viņš izdakterē, ir sabiedrībai vajadzīgi vai ne, tas gan būtu diezgan amizants vingrinājums.
Tāpēc jau ir nepieciešams valsts atbalsts - tam, par ko ir skaidrs tūlītējs labums un tirgus vērtība, jau nāk nauda no tā, ka tas produkts tiek pārdots. Valsts atbalsts iet tam, kam vērtība ir, bet to ir ļoti grūti izmērīt gada-divu griezumā.
Savukārt pirmais melnraksts grāmatai (ne pārmēru garai) mēneša laikā ir pilnīgi normāli. Vai arī viens rediģēšanas raunds (ne pārmēru garai) grāmatai. Ja tam var veltīt visu savu laiku, jo īpaši. Ja nevar, tad tas process ir 3-5 reizes garāks kā minimums. Bet tas, ka cilvēks izdara kaut ko vienu konkrētu, nav *viss*, ko viņš izdara tā mēneša laikā, savukārt to *visu* izsekot un novērtēt ir pilnvērtīgs amats - to droši vien var izdarīt, bet nu vot no šīs izsekošanas gan varētu būt salīdzinoši mazs labums sabiedrībai (nu tb baigā jēga tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai pierādītu, ka nodokļu maksātāju nauda tiek iztērēta optimāli... un tad vēl ieviest novērotājus novērotājiem, lai pilnīgi skaidrs visiem :D).
Bet jā, par to jau arī ir runa, ka ir grūti novērtēt. Tas, ka grūti novērtēt, nenozīmē, ka tas ir bezjēdzīgi vai tam naudu dot nevajag.
Par provi, es šobrīd dabūnu 65 eiro mēnesī kešā + plusmīnus 200 eiro mēnesī pakalpojumos par to, ka man ir 3 bērni. Tas, vai no tā ir bijis kāds labums sabiedrībai un nodokļu maksātājiem, taps drusku skaidrāks pēc 10 gadiem (kad lielais varētu sākt kaut ko strādāt un pelnīt, ja vien nebūs izdomājis bliezties uz maģistriem) un pilnīgi skaidrs tikai - uj - nu tad, kad jaunākā aizies pensijā (pēc 70 gadiem?). Pat pēc 5 gadiem es nevarēšu atskaitīties par to, ka mana atražošanās ir kādam nākusi par labu. Ā, nu un valsts apmaksāto ārstu vērtību jau arī varētu noteikt pēc tā, vai tie cilvēki, kurus viņš izdakterē, ir sabiedrībai vajadzīgi vai ne, tas gan būtu diezgan amizants vingrinājums.
Tāpēc jau ir nepieciešams valsts atbalsts - tam, par ko ir skaidrs tūlītējs labums un tirgus vērtība, jau nāk nauda no tā, ka tas produkts tiek pārdots. Valsts atbalsts iet tam, kam vērtība ir, bet to ir ļoti grūti izmērīt gada-divu griezumā.
Nopūsties:
