Lūk, tieši šis, ko tu raksti ir manu šaubu pamatā tam, cik tad īsti nepieciešams ir tas nams, vai drīzāk, kāda ir šī nama reālā jēga, kas šobrīd man šķiet tusiņu vieta rakstnieku un kultūras kopienai par valsts naudu. Cik tādu namu ir citu profesiju pārstāvjiem, skolotājiem, policistiem, ārstiem, utt.? Uz kurieni viņi var atbēgt prom no darba un ģimenes un ikdienas un atgūt spēkus, iedvesmu? Ā, pareizi, tiem ir konferences un tamlīdzīgi pasākumi. Bet kāpēc ir sajūta, ka rakstnieki ir vienlīdzīgāki par pārējiem profesijas pārstāvjiem un ir šādu retrītu pelnījuši par valsts naudu?

Ņemot vērā to, ka or maz ticams, ka kāds dienas, divu, nedēļas, mēneša laikā saraksta dzejas krājumu, grāmatu vai iztulko kādu darbu (ja nu kaut ko ne pārāk garu), ir grūti novērtēt, cik tad liela ir šīs mājas nozīme un vērtība.

Un, ja tu izvirzi hipotēzi, ka rakstnieki un tulki var neatcerēties, ka bijuši tajā mājā un guvuši iedvesmu konkrētas grāmatas sarakstīšanai - nu tad nafig to māju vajag, ja pat nav iespējams atcerēties, cik nozīmīga tā ir bijusi konkrētā darba tapšanas laikā?