Tas "jābūt arī laikam" ir diezgan ķēpīgs jautājums patiesībā, man reāli šķiet, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nav šādas atskaites, ir tas, ka tas viss ir 3x komplicētāk, nekā pirmajā acumirklī šķiet.
Piemēram, ja es tagad tūlīt dabūtu 1 mēnesi rakstnieku mājā, pa šo laiku taptu:
- pirmais drafts SF romānam, kas tagad tiek plānots; spriežot pēc tā, cik nenormāli ķēpīgi tas izskatās jau tagad, līdz kaut kādai gatavībai es to dabūšu tikai pēc 3 gadiem (optimistiski) + 2 gadi, līdz tas tiek publicēts
- iespējams, koncepts bilžainai bērnu grāmatai, tas varētu būt ātrāk un vienkāršāk tekstuāli, bet mākslinieks tam varētu pieķerties, ātrākais, pēc pusotra gada, sazīmēt bildes pusgada laikā, + 2 gadi, līdz tas tiek publicēts (atkal - ļoti optimistiski)
- pāriešana pāri "Mirušie nepiedod", lai otrajā grāmatā nebūtu pretrunu ar pirmo - hmm, tas laikam skaitītos pie otrās grāmatas rakstīšanas - atkal 1 gads, līdz gatavs, plus 2 gadi līdz izdošanai.
Tātad: 3 grāmatas, viena pēc 3 gadiem, otra pēc 4 gadiem, trešā pēc 5.

Dzejnieks-atdzejotājs varētu, teiksim, uzrakstīt 15 dzejoļus (~trešdaļa no grāmatas), iztulkot vēl 15, uzrakstīt melnrakstus vēl, teiksim, 15 dzejoļiem; atdzejojumi droši vien sadalītos pa kādām 3 grāmatām, kopā 4 grāmatas, kuras tiek rakstītas vienlaikus + (optimistiski) vēl viena, kurā ieiet tie melnrakstītie dzejoļi, šīs grāmatas arī tiktu izdotas 3-7 gadu periodā (atkal - optimisms, optimisms!)

Ekspektēt no rakstnieka, ka viņš katras grāmatas izdošanas brīdī atcerēsies, ka pie šī teksta kaut kādā kapacitātē ir strādājis Ventspils mājā - nereāli. 1 grāmatu atcerēsies, visas pārējās atcerēsies tikai tad, ja piežmiegs. [pieredze liecina, ka grāmatas izdošanas laikā autoram ir grūti savu vecumu atcerēties, kur nu vēl grāmatas tapšanas procesu no A līdz Z]

Tātad katram no šiem autoriem (gan Latvijas, gan ārzemju), kas paviesojas Ventspils mājā, ir jāpieprasa sarakstiņš ar visu, pie kā strādāts, un jāseko līdzi vismaz 5 gadus pēc viesošanās, prasot "vai tev iznāca tā grāmata, kuru tu te rakstīji", pie tam tik diplomātiski, ka tas autors tevi nepasūta ratā. Tas, ka viens un tas pats autors viesojas vairākas reizes, situāciju nebūt nepadara vienkāršāku.

Ergo: tāda pilnvērtīga "šeit tapušo un izdoto darbu saraksta" sastādīšana prasītu vienu darbinieku, kas tikai pie tā vien strādā, nu, pieņemsim, uz pusslodzi.
1 pusslodzes darbinieks (ar latviešu-krievu-angļu valodas zināšanām, izpratni par radošo procesu un tā termiņiem, kā arī dzelzs nerviem un izcilu diplomātiju) uz gadu = vismaz tāda pati summa, kas aiziet par viena rakstnieka izmitināšanu uz gadu. Un tādu piķi iegrūst pēc būtības PR pasākumā būtu diezgan, ēēē, apšaubāms pasākums.