Literārs darbs nedod tiesības pārkāpt cilvēka privātumu. Parasti parodē citus literārus darbus nevis raksta savas fantāzijas par reāliem cilvēkiem. Nevar jau sarakstīt galīgi jebko un nosaukt to par literāru darbu. Es domāju, ka personai, kas tiesājās, vairāk bija pretenziju par to, ka ierakstot Google viņas vārdu, parādās šis fragments, kuru caurmēra cilvēks var neuztvert visa darba kontekstā. Par to, cik tas ir pieņemami vai adekvāti, sabiedrībā diskusijas vēl tikai notiek. Es tikai minēju piemēru, ka pavisam nesen Eiropas tiesas jau ir likušas Google izvākt rezultātus par konkrētiem cilvēkiem, ja šie rezultāti kaut kādā mērā aizskar cilvēka cieņu vai reputāciju, pat ja minētie fakti tāpat ir publiski pieejami un faktiski pareizi. Acīmredzot tiesas balstījās uz samērības principa, ka ne visam, kas ir publiski pieejams par personu, ir jābūt parādītam pirmajās lapās.

PS. Pasmieties ir veselīgi. Par tiem histēriskiem smiekliem es nebiju domājis tevi.