Ja romāns ir rakstīts 2012. gada beigās, it īpaši jau, ja tas ir pirmais, nenozīmē, ka 2014. gada vidū tam jābūt izdotam :) Pat tad, ja ceļš no romāna uzrakstīšanas līdz izdošanai ir maksimāli īss (t.i., romāns tiek uzrakstīts rekordlaikā, izdevējs paņem uzreiz pēc uzrakstīšanas, rediģēšana notiek maksimāli ātri, izdevniecība to izgrūž ārā ļoti ātri), tie ir 10 mēneši. Mazāk vienkārši ņebivajet. 2 gadi no rakstīšanas sākuma līdz izdošanai ir ļoti pozitīvs rezultāts. Vairāk arī ir pilnīgi normāli (it īpaši pirmajam romānam, ar kuru vispār ir jācackājas pāris gadus). Nu un, protams, ne viss, kas ir uzrakstīts, ir jāizdod - un izdot grāmatu tikai tāpēc, ka tās uzrakstīšana ir atbalstīta, būtu vēl jokaināk. Man ir teksti, kam pēc uzrakstīšanas ir pagājuši 3-4 gadi, un man šķiet pilnīgi normāli, ka viņi vēl paguļ un padomā par dzīvi - es pat to neuzskatu par "radošo neveiksmi" vai "draņķīgu tekstu", vienkārši šobrīd vēl nespēju novest viņus līdz gatavībai. [Oh, jā, ja tu nezināji, tad: romāna sarakstīšana patiešām ir atsevišķs projekts un tam nav saistības ar romāna izdošanu, t.i., VKKF nevar piešķirt stipendiju romāna rakstīšanai un pēc tam piespiest kādu izdevēju to romānu arī publicēt. Doch.]

Piezīme nr.1: es tiešām nezinu par konkrēto keisu un runāju ļoti vispārīgi.
Piezīme nr.2: man personiski nepatīk sistēma "iedodam naudu grāmatas uzrakstīšanai un tad jau redzēs, būs vai nebūs", daļēji tāpēc, ka tas ir pretīgi pašam rakstniekam (been there, done that, never again), daļēji tāpēc, ka par to var uzdot tādus jautājumus kā tavējais.

BET
Lai nu kādas problēmas nebūtu VKKF, ļaunprātīga stipendiju lūgšana/izsniegšana ar baigo korupcijas plānu apakšā diezgan noteikti nav viena no šīm problēmām. Autoram tiešām projekta beigās ir jāiesniedz pabeigts manuskripts, citādi ir ziepes, un "davaj uzrakstīšu sliktu romānu un par to dabūšu 1800 latus" vienkārši nav rentabls pasākums, jo arī draņķīga romāna sarakstīšana prasa nenormāli daudz laika.